1. Seko informācijai plašsaziņas līdzekļos;
  2. Ievēro institūciju norādījumus par turpmāko rīcību apdraudējuma gadījumā;
  3. Laikus parūpējies par mājsaimniecības rezervēm;
  4. Sagatavo ārkārtas gadījumu somu, kas noderēs evakuācijas gadījumā;
  5. Saglabā mieru un esi gatavs rīkoties atbilstoši situācijai!

Iepazīsties ar informāciju par rīcību dažādos ārkārtas gadījumos. Informācija pieejama: https://www.vugd.gov.lv/lv/drosibas-padomi

Apdraudējuma gadījumā visā valstī vai konkrētā teritorijā tiek iedarbinātas trauksmes sirēnas. Apziņošanu var veikt arī atbildīgo dienestu darbinieki, izmantojot operatīvo dienestu transportlīdzekļus un skaļruņus. Lai saņemtu informāciju par turpmāko rīcību, seko informācijai plašsaziņas līdzekļos.

  1. Ieslēdz radio vai TV, lai saņemtu informāciju par notikušo un turpmāko rīcību.
  2. Papildus vari sekot informācijai dienestu sociālo tīklu kontos vai tīmekļa vietnēs.
  3. Ievēro un izpildi operatīvo dienestu norādījumus.
  4. Neizslēdz radio vai TV un seko turpmākajiem paziņojumiem un norādījumiem.
  5. Nezvani bez vajadzības operatīvajiem dienestiem, lai saņemtu vēl kādu ”īpašu” informāciju par notikušo.

Ja saņemtas ziņas par apdraudējumu, izvērtē iespējas to paziņot arī kaimiņiem un tuviniekiem, jo varbūt kāds ziņas nebūs ievērojis.

Parūpējies par gados vecākiem cilvēkiem, jo viņiem informācijas kanāli nav vienmēr pieejami.

Šobrīd Latvijas iedzīvotājiem nav tāda apdraudējuma, kura dēļ būtu nepieciešams evakuēties. Līdz ar to nekur nav jādodas un iedzīvotāji var turpināt ikdienas gaitas un uzturēties mājokļos.

Apdraudējuma gadījumā, ja būs nepieciešama evakuācija, iedzīvotāji tiks brīdināti un informēti par pulcēšanās vietām, par evakuēšanās ceļiem un iespējām. Informācija par turpmāko rīcību ir atkarīga no tā, kāds apdraudējumus pastāv. Patlaban militāra apdraudējuma nav, līdz ar to turpmāka iedzīvotāju rīcība un evakuēšanās nav nepieciešama.

Informācija par turpmāko rīcību ir atkarīga no tā, kāds apdraudējumus pastāv. Civilās aizsardzības plānos ietver informāciju par iespējām rīkoties dažādu apdraudējumu situācijās, bet konkrētas instrukcijas var dot, kad ir zināmi apdraudējuma apstākļi. Šobrīd  ikvienam iedzīvotājam ir būtiski apzināties, kāda ir viņa sagatavotība rīcībai ārkārtas gadījumā un sagatavotība ir svarīga ne tikai iespējama militāra apdraudējuma gadījumā, bet arī ikdienā, jo plūdi, vētras un elektroenerģijas padeves traucējumi ir iespējamāki apdraudējumi.

2008.gadā tika pieņemts lēmums par civilās aizsardzības aizsargbūvju likvidēšanu, lai arī tolaik jau bija sagatavots tiesību akts par šo objektu uzturēšanu, izmaksām un izveidošanu. Šobrīd ir saņemts Iekšlietu ministrijas uzdevums un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar pašvaldībā izvērtēs jautājumu par civilās aizsardzības aizsargbūvju sistēmas attīstīšanu.

Tās aizsargbūves, kas padomju gados tika izveidotas nenodrošinātu liela iedzīvotāju skaita patveršanās iespējas. Šīs būves, no kurām liela daļa tika izdemolētas, savu laiku bija nokalpojušas.

Informējam, ka civilās aizsardzības plānos ir paredzēts vēl cits aizsardzības pasākums – evakuācija, kuru organizētu pašvaldība sadarbībā ar dienestiem.

Plašsaziņas līdzekļu video redzams, ka Ukrainas iedzīvotāji uzlidojuma gadījumā patvērumam izmanto arī dzīvojamo māju un ēku pagrabus. Tomēr jāatceras, ka ne katras būves pagrabs ir piemērots patvertnei un spēj izturēt triecienus, līdz ar to būves sabrukšanas gadījumā var rasties papildu riski un apdraudējumi. Dzīvojamām mājām un civilajām aizsargbūvēm ir atšķirīgs lietošanas veids, līdz ar to dažāda noturība. Par būves tehnisko stāvokli un noturību slēdzienu var dot būvniecības jomas eksperti.

  1. Uzmanīgi ieklausies paziņojumā par evakuācijas norisi, iegaumē un ievēro evakuācijas virzienu, galamērķi vai pulcēšanās vietu.
  2. Ja iespējams, izmanto savu transportlīdzekli un brauc norādītajā evakuācijas virzienā uz galamērķi vai uz iepriekš izvēlēto vietu, kur esi plānojis patverties un kas sakrīt ar evakuācijas virzienu.
  3. Ja nav iespējams izmantot savu transportlīdzekli, dodies uz tuvāko norādīto evakuācijas pulcēšanās vietu.

Evakuācijas gadījumā paziņo par to tuviniekiem.

Ja tas ir iespējams, pirms evakuācijas atslēdz savam mājoklim gāzes un elektrības padevi.

Ja nepieciešama operatīva un īslaicīga evakuācija, ņem līdzi personu apliecinošus dokumentus (pase, ID karte), naudu, bankas kartes, mobilo telefonu, tā lādētāju, portatīvo radioaparātu ar baterijām un medikamentus, ja tos nepieciešams lietot regulāri. Ilgstošas evakuācijas gadījumā ņem līdzi ārkārtas gadījumu somu.

Ārkārtas gadījumu soma satur lietas, kas cilvēkam vai ģimenei būs nepieciešamas evakuācijas, kā arī komunālo pakalpojumu (gāze, elektrība, ūdens) padeves pārtraukuma gadījumā. Izmanto šo sarakstu un sagatavo somu savlaicīgi.

Ja mājsaimniecībā ir mājdzīvnieki, jāparūpējas arī to nodrošinājumu.

Saraksts - kādas lietas likt ārkārtas gadījumu somā

Nepieciešamās lietas

 

svarīgu dokumentu (pase vai ID karte, autovadītāja apliecība, transportlīdzekļa tehniskā pase, u.c.) kopijas polietilēna iesaiņojumā. Personu apliecinošo dokumentu orģinālus turi pie sevis.

 

nelielu naudas summu. Pārējo naudu un bankas kartes turi pie sevis

 

portatīvo radioaparātu, sērkociņus vai šķiltavas, lukturīti, baterijas

 

daudzfunkcionālu saliekamo nazi, karoti, neplīstošu bļodiņu un krūzīti

 

līmlenti, auklu, diegu, adatu, šķēres, papīru un rakstāmpiederumus

 

pirmās palīdzības aptieciņu

 

apģērbu, rezerves apakšveļu un ērtus apavus

 

guļammaisu vai segu, tūristu paklājiņu, vēlams telti

 

higiēnas piederumus, dvieli, tualetes papīru, vienreizlietojamas salvetes

 

pārtiku, ko var lietot bez termiskas apstrādes un ar ilgu derīguma termiņu – sausās zupas, konservus, sausiņus, saldumus ar augstu kaloriju saturu

 

dzeramo ūdeni vairākām dienām (ieteicams plastmasas pudelēs).

Domas par kara darbību Ukrainā var būt traucējošas, jo var izraisīt bailes un trauksmi. Jo ilgāk domājam un uztraucamies, fokusējamies uz negatīvo informācijas ilgstoši, varam nodarīt pāri savai garīgajai veselībai. Svarīgi atrast veidu, lai būtu informēts par notikumiem, tomēr rast iespēju pārmērīgi nebūt intensīvā uztraukumā, ilgstoši piedzīvot bailes vai trauksmi. Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļas psihologi iesaka:

  • Atgādiniet sev, ka izjūtat atbilstošas emocijas tik neveselīgā situācijā. Izjust bezpalīdzību, izmisumu, trauksmi un bailes, pastiprinātas rūpes par saviem tuviniekiem, naidu un agresiju pret uztraukumu cēloni ir adekvātas un pilnīgi normālas emocijas.
  • Mēģiniet atrast konstruktīvus veidus kā atbrīvoties no emociju intensitāte. Bīstamās, nenormālās situācijās ir vēlme kliegt, bļaut, aizstāvēties, raudāt, reizēm histēriski smieties vai pat sastingt un izjust šoku no dzirdētā, jo nepatīkamas un intensīvas emocijas ir grūti izturēt un just ilgstoši. Parasti ir vajadzība pēc iespējas ātrāk no viņām atbrīvoties. Lai mazinātu emociju stiprumu izmantojiet dziļas ieelpas un izelpas, kliegšanu spilvenā, izrunāšanos ar tuviniekiem vai draugiem, raudāšanu u.c.
  • Ierobežot, sargāt sevi no pārlieku liela informācijas daudzuma. Pārlieku liels informācijas daudzums, pastāvīgs negatīvu ziņu apjoms var paralizēt mūsu funkcionēšanu, lēmumu pieņemšanu, emociju vadīšanu un nākt par ļaunu veselībai. Ja nepieciešams, piespied sevi izvairīties no pastāvīgas  informācijas meklēšanas, lai mazinātu jau tā esošo spriedzi. Vari noteikt informācijas limitu katrai dienai. 
  • Vairāk nekā iepriekš nepieciešamas rūpes par sevi. Ja ikdienā mēs varam aizmirst un neaiziet uz ierasto sporta treniņu vai atcelt tikšanos ar draugiem, tad brīžos, kad mūsu ikdiena ir satracināta, rūpes par sevi ir prioritāte, lai spētu veikt pareizās darbības un pieņemt pareizos lēmumus, kā arī sniegt nepieciešamo palīdzību savai ģimenei vai citiem. Meditācija, apzinātības vingrinājumi, lūgšanas, pastaigas, sporta aktivitātes ir tikai dažas no metodēm, kas var palīdzēt atgūt psiholoģisko līdzsvaru.
  • Ikdienas rutīnas saglabāšana palīdz saglabāt mieru nemierīgos un mainīgos apstākļos. Ierastas darbības, ko darījām ikdienā var palīdzēt kaut vai uz mirkli stabilizēt pašsajūtu, atgriezt zināmu miera, drošības un stabilitātes sajūtas, piemēram, doties ik rīta skrējienā, vakara pastaigā, patīkamas grāmatas lasīšana ik vakaru, kā ierasts u.c.
  • Pamēģiniet sniegt palīdzību tiem, kam tā nepieciešama, savu iespēju robežās. Rūpējoties par savu veselību izsveriet pirms iesaistīties brīvprātīgo darbā, cik ilgstoši un ko varat darīt, lai palīdzētu. Bezpalīdzības un izmisuma emocijas var mazināt iesaistoties aktīvā palīdzības sniegšanā tiem, kam tas ir nepieciešams. Lai nekaitētu veselībai ieteicams to darīt ierobežotu laiku.
  • Meklējiet papildus palīdzību, lai stiprinātu garīgo veselību. Iespēja saņemt gan attālinātas gan klātienes konsultācijas, gan profilaktiskos nolūkos, gan smagās krīzes situācijās, lai pēc iespējas novērstu piedzīvotās traumatiskās pieredzes sekas.    

Valsts civilās aizsardzības plānā (VCP) ir noteiktas par tā izpildi atbildīgās institūcijas, kā arī rīcība katastrofas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā – preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kas attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai katastrofas draudu gadījumā, kā arī sniedzot atbalstu valsts aizsardzības sistēmai un nosakot civilās aizsardzības sistēmas darbību gadījumos, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Civilās aizsardzības sistēmas darbība valsts un reģionāla mēroga katastrofās, katastrofas draudu gadījumā, kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā tiek koordinēta, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru.

VKCP (12.pants) paredzēts, ka civilās aizsardzības sistēmas darbību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā koordinē Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru, kura sastāvā tiktu deleģēti nozaru eksperti, kas atbilstoši savām kompetencēm, apvienotos darbam dažādās jomās.

Savukārt civilās aizsardzības uzdevumu izpildi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā pašvaldībās koordinē pašvaldību institūciju vadītājs, plānojot un īstenojot sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā pašvaldības institūcijām noteikto pasākumu izpildi, pašvaldību institūciju nepārtrauktas darbības nodrošināšanu un nepieciešamo rīcību, tajā skaitā, sadarbībā ar citām institūcijām, nodrošinot pamatvajadzības pašvaldības administratīvajā teritorijā.