Sveču izmantošana mūsu mājās kļūst aizvien populārāka. Tās tiek izmantotas gan svētku noskaņas radīšanai, gan relaksācijai atpūtas brīžos, tāpat brīžos, kad pēkšņi tiek atslēgta elektrība, sveces sniedz mums gaismu. Lai neizceltos ugunsgrēks, dedzinot sveces, ievēro šādus noteikumus:

  • Pirms sveces aizdegšanas atbrīvo to no visa veida iepakojuma, ja klāt ir pievienota lietošanas pamācība, noteikti izlasi un ievēro to!
  • Vienmēr sveci novieto uz nedegošas virsmas!
  • Esi īpaši uzmanīgs ar lielajām dekoratīvajām svecēm, no kurām var stipri sakarst galda virsma!
  • Nekad nenovieto sveces citu siltuma avotu tuvumā, piemēram, uz televizoriem, radiatoriem, iekurtām krāsnīm vai kamīniem!
  • Pārliecinies, ka sveces ir stabili novietotas un nevar apgāzties !
  • Svečturim ir jābūt stabilam, lai tas nevarētu apgāzties. Tādēļ svečturis jāizvēlas atbilstoši sveces lielumam un formai !
  • Nenovieto sveces audumu, aizkaru un mēbeļu tuvumā !
  • Uzmani, lai telpā, kur deg sveces nerastos caurvējš !
  • Atceries, ka degoša svece rada ne tikai gaismu, bet arī augstu temperatūru. Pārliecinies, ka svece atrodas drošā attālumā no degošiem priekšmetiem !
  • Degli regulāri apgriez, nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu izkusušajā parafīnā .Tas var izraisīt ugunsgrēku!!!
  • Nepieļauj liesmas nonākšanu tiešā saskarē ar dekoratīvajām sveču aplikācijām, svečturiem, stiklu (tas var saplīst)!
  • Uzmani, lai svece atrastos bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā!
  • Uzmanies, lai ar apģērbu vai matiem neaizskartu sveci !
  • Starp degošām svecēm vienmēr atstājiet vismaz 10 cm!
  • Esi īpaši uzmanīgs lietojot dekoratīvajās želejveida svecēs. To iekšpusē esošās dekoratīvās lapu un ziedu kompozīcijas sveces degšanas laikā var uzliesmot un degt pat ar vairākkārt augstāku liesmu nekā parasti!
  • Neatstāj degošas sveces bez uzraudzības....pat ne uz īsu brīdi!
  • Neiztiec un nepārvieto degošu sveci, ja tā nav ievietota speciāli pārnēsājamā lukturītī!
  • Dodoties prom vai pirms gulētiešanas pārliecinies, ka svece ir nodzēsta!
  • Sveču nodzēšanai vienmēr lieto speciālu sveces nodzēsēju!
  • Nekad nededzini brīvdabas sveces telpās!
attēls

 

Ziemassvētki un Jaunais gads ir svētki, kurus gaida gan pieaugušie, gan bērni. Lai šie svētki paietu droši un nebūtu jātiekas ar ugunsdzēsējiem glābējiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir apkopojis galvenos ieteikumus drošai svētku norisei.

Ja svētku laikā plānojat dedzināt svecītes, atcerieties, ka:

  • Pirms sveces aizdegšanas, tā jāatbrīvo no visa veida iepakojuma un jāizlasa lietošanas instrukcija;
  • Sveces stabili jānovieto uz nedegošas virsmas. Nekad nenovietojiet sveces citu siltuma avotu tuvumā, piemēram, uz televizoriem, radiatoriem, iekurtām krāsnīm vai kamīniem;
  • Nenovietojiet sveces audumu, aizkaru un mēbeļu tuvumā;
  • Nepieļaujiet liesmas nonākšanu tiešā saskarē ar dekoratīvajām sveču aplikācijām, svečturiem, stiklu, jo tas var saplīst;
  • Uzmaniet, lai svece atrastos bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā;
  • Dekoratīvās želejveida sveces ar dažādiem dekorējumiem nav paredzētas dedzināšanai;
  • Svecītes dedzināt eglītē ir ļoti bīstami;
  • Neatstājiet degošas sveces bez uzraudzības, pat ne uz īsu brīdi un, dodoties prom vai pirms gulētiešanas, pārliecinieties, ka svece ir nodzēsta.

Ja svētku dekorācijām izvēlaties elektriskos rotājumus/virtenes, atcerieties, ka:

  • Iekštelpām paredzētās virtenes nedrīkst lietot ārpus mājas, jo spuldzītes neizturēs gaisa temperatūru un sabojāsies. Rūpīgi izlasiet instrukciju unaplūkojiet marķējumu uz virteņu iepakojuma. Ja ieraudzīsiet tādu apzīmējumu kā mājiņa ar klāt pievienotu paskaidrojumu angļu valodā - for outdoor use, tas nozīmē, ka šis rotājums būs piemērots eglītes greznošanai pagalmā vai mājas fasādei;
  • Ja izmantojat jau lietotas elektrisko spuldzīšu virtenes, pārliecinieties, vai tās nav bojātas.

Ja darba vietā organizējat svētku pasākumu, atcerieties, ka:

  • Par ugunsdrošību masu pasākumā atbild organizētājs vai viņa pilnvarota persona;
  • Pagaidu būves masu pasākuma vajadzībām jābūvē no grūti degtspējīgām vai degtnespējīgām būvkonstrukcijām un materiāliem;
  • Bērniem un jauniešiem rīkotajos masu pasākumos jānorīko atbildīgā personu, kas ir instruēta par ugunsdrošību un rīcību ugunsgrēka gadījumā;
  • Apmeklētāju skaits masu pasākumā nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto platību uz vienu cilvēku;
  • Ja masu pasākumos izmantojat pirotehniskos izstrādājumus, ievērojiet pirotehnisko izstrādājumu apriti reglamentējošo normatīvo aktu ugunsdrošības prasības;
  • Svētku eglīšu sarīkojuma laikā aizliegts novietot eglītes evakuācijas ceļos un izmantot eglīšu iluminācijai stearīna (vaska) sveces vai pašdarinātas elektroietaises;
  • Masu pasākumus aizliegts rīkot telpās ar aizrestotiem logiem;
  • Telpās, kur notiek masu pasākumi, krāsns kurināšana jāpārtrauc divas stundas pirms pasākuma.

          Ja rīkojat svētku pasākumu savās mājās, atcerieties, ka:

  • Ziemassvētku eglīte ir stingri jānostiprina, lai tā nevarētu apgāzties;
  • Vecākiem svētku gatavošanas virpulī nevajadzētu piemirst par mazuļiem un ne mirkli neatstāt viņus bez uzraudzības;
  • Ar skolas vecuma bērniem pirms svētkiem būtu jāpārrunā, kad uguns liesmiņa sagādā prieku un kad tā var nest lielu postu;
  • Jāievēro visi ar drošu svecīšu dedzināšanu un pirotehnikas lietošanu saistīti noteikumi;
  • Uzpošot māju svētkiem, neaizmirstiet arī ieviest kārtību lodžijā vai uz balkona. Augšējo stāvu kaimiņu pa logu nevērīgi izmesta degoša cigarete vai neuzmanīgi izšauta pirotehnika var nejauši iekrist lodžijā un, ja tur būs viegli uzliesmojošas lietas, var izcelties ugunsgrēks.

Ja plānojat lietot pirotehniskos izstrādājumus, atcerieties, ka:

  • Pirotehniku iegādājieties sertificētos veikalos;
  • Rūpīgi izlasiet pirotehnikas lietošanas pamācību, ievērojiet to un neskaidrību gadījumā konsultējieties ar speciālistu;
  • Pirotehniku nedrīkst lietot vēstures pieminekļu, slimnīcu, baznīcu, mācību iestāžu, gāzes vai degvielas balonu, degvielas uzpildes staciju tuvumā, zem elektrības zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru līnijām;
  • Skatītājiem ieteicams atrasties drošā attālumā no pirotehnikas izstrādājuma palaišanas vietas, lai izsargātos no smagām apdeguma traumām;
  • Iekārtojot uguņošanas vietu un uzstādot pirotehnikas izstrādājumus, ņemiet vērā vēja stiprumu un virzienu. Skatītājiem jājūt vējš no mugurpuses.
  • Neizjauciet gatavos pirotehnikas izstrādājumus. Izņemiet izstrādājumu no iepakojuma un attīriet degauklas tikai īsi pirms lietošanas;
  • Uguņošanas lietas neatstājiet bez uzraudzības! Tās var atrast bērni vai pusaudži, kas vēlēsies ar tām spēlēties;
  • Pirotehnikas tuvumā nesmēķējiet un neļaujiet to darīt citiem;
  • Nepieļaujiet, ka raķetes izšaušanas laikā turpat tuvumā atrodas pārējās raķetes;
  • Pirms palaišanas izstrādājumu novietojiet uz stabilas virsmas, tā, lai tas palaišanas brīdī vai darbības laikā nevarētu apgāzties un tādejādi, negaidot, mainīt trajektoriju. Raķetes varat ievietot stabili, vertikāli nostiprinātā (piemēram, zemē ieraktā) pudelē vai caurulē;
  • Pirotehniskos izstrādājumus, kas nav nostrādājuši, atkārtoti aizdedzināt ir aizliegts! Pēc pāris minūtēm tos neizjauktus neitralizējiet, iemetot ūdenī;
  • Ja paredzēta lielāka uguņošana, laikus sagatavojiet un tuvumā novietojiet ugunsdzēšamo aparātu vai spaini ar ūdeni, kā arī pirmās palīdzības aptieciņu;
  • Neļaujiet pirotehnikai nonākt bērna rokās.

Ja plānojat svētku laikā kurināt pirti, kamīnu vai krāsni, atceraties, ka:

  • Kurināmais un citi degtspējīgi materiāli apkures iekārtas durtiņu priekša jānovieto ne tuvāk par 1,2 metriem;
  • Nedrīkst aizkuršanai izmantot viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus;
  • Nenovietojiet uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus, nežāvējiet drēbes, apavus utt.;
  • Nekuriniet apkures iekārtas ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;
  • Neizmantojiet bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;
  • Nepārkuriniet krāsnis;
  • Nededziniet apkures iekārtā ķīmiski apstrādātu koksni, finieri, skaidu plātnes, krāsotus vai lakotus dēļus, krāsainu papīru vai plastmasu, jo, tiem degot, var rasties indīgi izgarojumi;
  • Ja apkures iekārtu iekuriniet tikai svētku laikā, pirms tā lietošanas pārliecinieties, ka dūmvadā nav izveidojusies kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaicīgi nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu;
  • Neatstājiet mazus bērnus vienus telpā ar iedegtu kamīnu vai krāsni. Lielākiem bērniem atļaujiet iekurināt apkures ierīci tikai pieaugušo klātbūtnē, ievērojot īpašu piesardzību.

Ja trūkst ideju Ziemassvētku dāvanu izvēlē:

  • Izvēlieties dāvanas, kuras ikdienā palīdzētu novērst nelaimes un sargātu ikvienu, piemēram, lokālo dūmu detektoru, kas brīdina par sadūmojumu telpā. Tā signāls ir tik skaļš, ka pamodina aizmigušu cilvēku, ja nakts laikā izcēlies ugunsgrēks. Šī nelielā ierīce, kuru var katrs pats uzstādīt, maksā sākot no 5 eiro, ugunsgrēka gadījumā var izglābt cilvēka dzīvību;
  • Noderīga dāvana ir ugunsdzēsības aparāts. Pieejami dažādi ugunsdzēsības aparātu veidi – pulveru, putu un ogļskābās gāzes. Vienkāršākie un biežāk izmantojamie ir putu ugunsdzēšamie aparāti. Tie ir piemēroti dzēšanai aizdegšanās sākumposmā – ja deg koks, papīrs, audums, kā arī ja aizdedzies šķidrums, piemēram, tauki, benzīns u.tml. Savukārt pulvera ugunsdzēšamie aparāti piemēroti cietu vielu, šķidrā kurināmā, gāzes dzēšanai, bet aparāts ar E marķējumu – arī zem elektriskās strāvas sprieguma esošu ierīču dzēšanai;
  • Savukārt makšķerniekiem un visiem tiem, kuri iecienījuši vizināšanos ar laivām, lieliski noderētu glābšanas vestes;
  • Zemledus makšķernieki novērtēs, ja viņiem uzdāvināsiet irbuļus, kas ielūstot ledū, ļaus izkļūt no tā ārā;
  • Daudziem noderīga dāvana var būt arī kabatas lukturītis. Tas noderēs gan tad, ja vētras vai citu avāriju gadījumos radīsies problēmas ar elektrības padevi, gan būs vislabākais atstarotājs, ja kaut kur jādodas pa neapgaismotu ceļu, gan arī viena no noderīgākajām lietām dodoties uz mežu sēņot vai ogot, jo apmaldīšanās gadījumā varēsiet vieglāk atrast ceļu vai dot par sevi ziņu.

Nevienu no šīm precēm VUGD neizgatavo, neizplata, kā arī neiesaka konkrētas firmas vai veikalus, kur šīs dāvanas iegādāties. Izvēlieties paši, konsultējoties ar pārdevējiem.

Ugunsdzēsēji glābēji Latvijas iedzīvotājiem novēl priecīgu un drošu šo svētku laiku. Ja tomēr atgadās nelaime, atcerieties, ka glābšanas dienestu tālrunis ir 112. Jo ātrāk paziņosiet par nelaimi, jo ātrāk to būs iespējams novērst!

Pirotehnika ir iespēja padarīt mūsu svētkus krāšņākus, tomēr tikai tad, ja cilvēks zina drošības noteikumus un bīstamības faktorus. Pirotehniku nelieto ikdienā, bet tikai ļoti īpašos gadījumos. Nereti tieši pats iespaidīgākais gadu mijas sagaidīšanas akcents negaidīti „aptumšo" svētku prieku ar nodarītām apdeguma traumām vai ugunsnelaimi mājoklī.

Lai daudzveidīgā pirotehnisko izstrādājumu klāsta lietošana svētkos sagādātu pozitīvas emocijas, jāievēro virkne piesardzības nosacījumu:

  • Visdrošāk ir uzticēt pirotehnikas izšaušanu profesionāļiem, kas izvērtēs iespējamos riskus un nesīs pilnu atbildību gan par uguņošanas priekšnesumu, gan tā drošību, neapdraudot skatītāju veselību, dzīvību un mantu.
  • Pirotehniku jāiegādājas sertificētos veikalos un to iegādāties drīkst no 18 gadu vecuma. Pirotehnikas izstrādājumu neprasmīgas lietošanas rezultātā iegūtās traumas visbiežāk ir smagas un bieži ar paliekošām sekām uz visu mūžu. Labā pirotehnikas veikalā pārdevēja spēs pastāstīt par konkrēto izstrādājumu un tā drošu lietošanu vairāk par to, kas rakstīts (bieži vien pavirši iztulkotā) lietošanas pamācībā.
  • Pat vissīkāko neskaidrību gadījumā jautājiet padomu pirotehniķim. Ja pēc instrukcijas izlasīšanas skaidrība par pirotehnikas izstrādājuma drošu lietošanu nerodas, labāk vēlreiz pārjautāt speciālistam. Rūpīgi jāizlasa pirotehnikas lietošanas pamācība, vēlams - vēl dienas gaismā, un jāievēro tā. Tas palīdzēs saglabāt mieru un vēsu prātu.
  • Jāizvēlas pareiza vieta - vēstures pieminekļu, slimnīcu, baznīcu, mācību iestāžu un degvielas uzpildes staciju tuvumā pirotehniku lietot nedrīkst! Nonākot degošam pirotehnikas izstrādājumam vai tā karstajām daļām uz mājokļa jumta, var notikt jumta seguma un tam sekojoša jumta konstrukcijas elementu aizdegšanās.
  • Skatītājiem (pirmām kārtām bērniem) ieteicams atrasties drošā attālumā no pirotehnikas izstrādājuma palaišanas vietas, lai izsargātos no smagām apdeguma traumām kādas kļūmes dēļ iedarbināšanas procesā.
  • Iekārtojot uguņošanas vietu un uzstādot pirotehnikas izstrādājumus, jāņem vērā vēja stiprums un virziens; skatītājiem jājūt vējš no mugurpuses.
  • Jāuzmanās no kokiem! - Tāpat kā stiprs vējš arī tie var mainīt pirotehnikas lidojuma virzienu, un tas var kļūt neprognozējams.
  • Izstrādājumus drīkst izņemt no iepakojuma un attīrīt degauklas tikai īsi pirms lietošanas.
  • Uguņošanas lietas nedrīkst atstāt bez uzraudzības pat labi zināmās vietās! Tās var atrast bērni vai pusaudži, kas vēlēsies ar tām spēlēties.
  • Pirotehnikas tuvumā nesmēķējiet un neļaujiet to darīt citiem!
  • Nedrīkst izjaukt gatavos pirotehnikas izstrādājumus.
  • Pirms palaišanas izstrādājumu novietojiet uz stabilas virsmas, tā, lai tas palaišanas brīdī vai darbības laikā nevarētu apgāzties un tādejādi, negaidot, mainīt trajektoriju. Raķetes var ievietot stabili, vertikāli nostiprinātā (piemēram, zemē ieraktā) pudelē vai caurulē. Jums nepieciešamas tieši tikpat daudz pudeles vai caurules, cik raķetes domājat izšaut.
  • Ja paredzēta lielāka uguņošana, laikus jāsagatavo un tuvumā jānovieto ugunsdzēšamais aparāts vai spainis ar ūdeni. Ātra uguns nodzēšana var izglābt dzīvību un pasargāt materiālās vērtības. Arī pirmās palīdzības aptieciņai jābūt tuvumā.
  • Neļaujiet pirotehnikai nonākt bērna rokās, pat ja tas ir viņa dzimšanas dienas salūts!

Drošība dažādiem pirotehnikas veidiem

  • Plaukšķenes nedrīkst vērst pret seju vai gaismas ķermeņu virzienā, izmantot atklātas liesmas tuvumā.
  • Petardes neprognozējamības dēļ, jāievēro no cilvēkiem un ēkām drošs attālums - 6-10 metri. Petardes pēc aizdedzināšanas jāaizmet 5-6 metru attālumā. Kategoriski aizliegts mest petardes uz cilvēkiem, dzīvniekiem, iemest pudelēs, burkās, spaiņos.
  • Romiešu sveces sastāv no garas kartona caurulītes, kurai augšējā daļā ir deglis. Svece deg no augšas uz leju un pēc kārtas izšauj gaisā degošas zvaigznītes. Sveci nav ieteicams turēt rokā, jo degšanas laikā var izjukt korpuss vai izkrist pamatne, tāpēc tā pielietošanas vietā stipri jānostiprina, piemēram, piesienot pie kociņa, kurš iedurts zemē.
  • Salūts visbiežāk sastāv no nelielas pielādētas papīra patronas, kura 15-50 metru augstumā izšauj gaismas ķermeņus ar izpletņiem vai degošas zvaigznītes. Salūtus liek uz cietas, taisnas virsmas. Bateriju ar nelielu stobru daudzumu vajag nedaudz apbērt ar zemi vai blīvu sniegu, lai pēc palaišanas tā neapgāztos. Šā iemesla dēļ bateriju nav ieteicams likt uz ledus.
  • Lidojošie salūti iegriežas uz zemes un tad uzlido aptuveni 20 metru augstumā, dzirksteļojot lietussarga veidā. Lidojošie salūti sastāv no cilindriska papīra korpusa ar spārniņiem. Dažiem salūtiem nav spārniņu, tie paceļas gaisā, pateicoties reaktīvajam dzinējam. Palaišanai vajadzīga līdzena virsma 50x50 cm lielumā. Svarīgi šos salūtus nepalaist ēku un vadu tuvumā, kā arī tad, ja pūš stiprs vējš.
  • Visspēcīgākie un krāsainākie salūti tiek taisīti ar bumbu palīdzību, kuras izšauj gaisā 50-300 metru augstumā ar speciālu pirotehnisko mortīru palīdzību. Augstākajā punktā bumbas uzsprāgst, veidojot dažādus gaismas efektus. Pie bumbas apakšējās daļas ir piestiprināts starta lādiņš, kurš aizdegas ar degļa vai elektroaizdedzes ierīces palīdzību un izmet bumbu no caurules. Darbojoties ar šiem izstrādājumiem, jāievēro stingri drošības pasākumi, jo var gadīties šādas problēmas - sprādziens var notikt pārāk zemu, var nenostrādāt ierosinošais lādiņš un nesasprāgusī bumba tad krīt lejā no liela augstuma, tāpēc uguņošanas laikā skatītāji nedrīkst atrasties tuvāk par drošo zonu. To aprēķina pēc mortīras kalibra, piemēram, ja tas ir 50 mm, tad drošais attālums ir 50 metri.
  • Pēc strūklakas palaišanas dzirksteļu strūklaka ir augstumā no dažiem centimetriem līdz pat vairākiem metriem. Āra strūklakas nedrīkst lietot telpās, kā tas Latvijā nereti notiek. Strūklakas stingri jānostiprina, lai tās neapgāztos, un no bīstamās zonas jāaizvāc viegli uzliesmojoši priekšmeti. Nedrīkst tās ņemt rokās, ja vien nav atbilstošs rokturis. Savukārt vulkānus izgatavo konusa veidā. Degšanas procesa laikā degošā maisījuma laukums palielinās, līdz ar to pastiprinās dzirksteļojošās strūklas augstums.
  • Saules ir pirotehniskais atribūts, kurš darbības laikā griežas ap savu asi, veidojot krāšņu salūtu. Izstrādājumu piestiprina ne zemāk kā 1,50 metra augstumā, šim nolūkam saules centrā izgatavots speciāls caurums. Uzstādot sauli, jāpārliecinās, ka tā viegli griežas, un jāskatās, lai nekas netraucētu griešanos.

Pirotehnikas palaišana

Aizdedzināšana jāveic no vēja puses un pēc aizdedzināšanas nekavējoties jāatkāpjas. Nedrīkst pārliekties pār aizdedzināmo izstrādājumu un iet garām tam, kad tas aizdedzināts!

  • Petardes (trokšņa pirotehnika) pēc aizdedzināšanas ātri jāaizmet drošā attālumā - no sevis un citiem. Trokšņa pirotehniku nedrīkst lietot telpās.
  • Uguns strūklakas un tamlīdzīgus izstrādājumus vispirms jānovieto uz zemes un tikai pēc tam jāaizdedzina.
  • Galda pirotehniku jādedzina uz ugunsdroša pamata, jāizvairās no viegli uzliesmojošiem materiāliem.
  • Raķetes jāšauj gaisā vertikāli!
  • Nav pieļaujams, ka raķetes izšaušanas laikā turpat tuvumā atrodas pārējās raķetes. Vienīgā bīstamā dzirkstele var uzkrist uz degauklām, un tad raķetes pašas izvēlēsies trajektoriju, kas var apdraudēt Jūsu drošību.
  • Nevienu pirotehnisku izstrādājumu tā darbošanās laikā nedrīkst turēt rokās. Arī brīnumsvecītes var degt nelīdzeni, un straujāks zibsnis var izraisīt izbīli, un tūlīt pēc tam aizdegsies paklājs un radīsies indīgi dūmi.
  • Arī pēc uguņošanas jāievēro piesardzība
  • Pirotehniskos izstrādājumus, kas nav nostrādājuši, atkārtoti aizdedzināt ir aizliegts! Pēc pāris minūtēm tos neizjauktus neitralizē, iemetot ūdenī.
  • Jāpārliecinās, lai pēc uguņošanas zemē nepaliktu kvēlojam neviena dzirkstele, jo kā zināms - no dzirksteles izceļas liesma.

Lai nesabojātu svētkus sev un citiem, svarīgi zināt, ka saskaņā ar likumu, 2., 3. un 4. klases pirotehniskos izstrādājumus aizliegts izmantot:

  • mājokļu iekštelpās
  • ja vēja ātrums pārsniedz deviņus metrus sekundē
  • daudzdzīvokļu māju pagalmos - aizliegts izmantot tādus pirotehniskos izstrādājumus, kuri nav kontrolējami vai kuriem nav noteikts lidojuma virziens (raķetes, pirotehniku, kas pirms aizlidošanas griežas virpuļveidā)
  • zem elektrības zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru līnijām, koka zariem un zem citiem šķēršļiem, kurus var sasniegt pirotehniskie šāviņi (vielas) un neprognozējami manīt lidojuma trajektoriju
  • ražošanas ēku, degvielas cisternu, gāzes balonu un citu viegli uzliesmojošu vai ugunsbīstamu vielu un materiālu tuvumā
  • tuneļos, uz ielām, zooloģiskajos dārzos
  • tuvāk par 300 metriem no kultūrvēsturiskiem objektiem, vēstures un kultūras pieminekļiem, kapsētām, kulta ēkām, dabas rezervātiem
  • tuvāk par drošo attālumu no tiltiem, dzelzceļa, šosejām, ceļu pārvadiem un transporta ceļu sazarojumiem, kādu norādījis pirotehnikas izstrādājuma ražotājs vai noteikusi Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde
  • citās vietās, kurās pirotehnisko izstrādājumu izmantošana var apdraudēt tuvumā esošu cilvēka dzīvību, veselību vai mantu vai nodarīt kaitējumu videi
  • tuvāk par 100 metriem no Saeimas un Ministru kabineta ēkas un ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības teritorijas

Pirotehnika vairo svētku sajūtu un sagādā prieku ikvienam, it īpaši bērniem. Un tieši bērnu dēļ pats svarīgākais ir apzināties, ka drošība ir mūsu pašu rokās.

Publisku izklaides un svētku pasākumu organizatoriem pirms rīkot pasākumus būtu jāiepazīstas ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu, kurš nosaka publisku pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību šāda pasākuma laikā.

Likuma mērķis ir nodrošināt publisku pasākumu netraucētu un drošu norisi.

Plašāk: Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums

Vasaras saulgriežu svinībās neiztikt bez jautras svētku svinēšanas, ugunskuru kurināšanas, atpūtas dabā un peldēšanās. Lai Līgo svētku un Jāņu dienas svinēšanu neaptumšotu nelaime, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sniedz savu versiju par Jāņu ticējumiem un tradīcijām, lai svētki tiktu aizvadīti droši un bez raizēm.

attēls

Ikviens īstens līgotājs un Jāņu bērns zina, ka svētkiem ir jāgatavojas laikus, lai pēdējā brīža steigā neaizmirstu būtiskas lietas. Jāņu ticējumos ir noteikts, ka labklājība visa gada garumā pavadīs tos, kuri pirms došanās uz Līgo svētku svinībām atkārtoti pārbaudīs, vai visi ūdens krāni ir aizgriezti un gludeklis izslēgts.

Daudzi Līgo dienu dodas svinēt brīvā dabā pie radiem un draugiem. Ja iegaumēsiet svinību vietas adresi un apkārtni, tad, zvanot uz tālruņa numuru 112, Jūs bez minstināšanās varēsiet nosaukt savu atrašanās vietu un ugunsdzēsēji glābēji, mediķi vai policisti ātri atsteigsies palīgā.

Ierodoties svētku svinēšanas vietā, iesakām uzreiz drošā vietā nolikt mājas un automašīnas atslēgas, lai pēc svētkiem tiekat atpakaļ mājās. Pēc tam var sākties gatavošanās Līgo svinībām ar svinību vietas rotāšanu un iekārtošanu. Piemēram, Jāņu zāļu lasīšana un vainagu pīšana ir viena no svarīgākajām Līgo svētku dienas tradīcijām. Ticējumi vēsta, ka, ja dodoties pēc ziediem, meijām un ozola zariem, ņemsiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu, ūdeni un kādu līdzgaitnieku, tad varēsiet neapmaldoties atrast atpakaļceļu, pārnest mājās visas Jāņu zāles un nenokavēt svinības.

Jāņu naktī Latvijā tiek dedzināti neskaitāmi ugunskuri, lai tie līgotājiem sniegtu gaismu no saules rieta līdz lēktam. Kādā Jāņu ticējumā ir teikts, ka veselu gadu veiksme pavadīs tos līgotājus, kuri Jāņu ugunskura vietu mācēs sagatavot pēc visām sentēvu un ugunsdzēsēju tradīcijām. VUGD skaidro, ka galvenais ir atrast īsto un pareizo vietu šim Līgo svētku galvenajam simbolam – tā, lai tas visus apgaismo un silda, bet neko nenodedzina! Jāņu ugunskurs ir jākurina drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem, piemēram, kādā klajā vietā, tomēr nekādā gadījumā mežā. Kad īstā ugunskura kurināšanas vieta ir atrasta, tai apkārt jāapliek akmeņi vai jāaprok zeme, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli un krūmiem. Lai ugunskurs būtu gaišāks, tas jādedzina tikai ar malku, savādāk melni dūmi, nelaba smaka un operatīvo dienestu bākugunis sagaidīs tos, kuri ugunskurā dedzinās riepas, plastmasas pudeles un dažādus sadzīves atkritumus. VUGD iesaka pie ugunskura blakus novietot spaini ar ūdeni, jo ar to varēs nodzēst ugunskuru, kad visi līgotāji dosies pie miera, vai arī ūdens palīdzēs atveldzēt kādu sakarsušu līgotāju.

Tautas ticējumi paredz, ka Līgo svētku svinības nav iedomājamas bez Jāņu siera, kvasa un labi iemarinēta šašlika. Sentēvu gudrības māca, ka gaļa (vai desiņas) sanāk sulīga un garšīga tikai tad, ja tā tiek cepta uz stabilas virsmas novietota grila, kas atrodas drošā attālumā no ēkām un kokiem. Grils ir jāmāk arī pareizi iekurināt – sākotnēji ar speciāli šim mērķim paredzētu degšķīdrumu ir jāaplej kurināmais, jāpagaida, kad tas sasūcas, uzmanīgi jāaizdedzina un tikai tad jācep uz tā gaļa.

Līgo dienā daudzi līgotāji dodas arī uz pirti, lai svētkos lustētos tīri un balti. Aicinām pirtis kurināt tā, lai tās nepārvērstos par lieliem Jāņu ugunskuriem. Jāņu ticējumos ir izteikts brīdinājums, ka tie līgotāji, kuri dosies uz pirti vai arī peldēties pēc alus nobaudīšanas, sabojās veselību un apdraudēs savu dzīvību. Ar alus radīto reibumu galvā var likties, ka ne vien jūra ir līdz ceļiem, bet arī visas pārējās ūdenstilpnes. VUGD novērojumi liecina, ka pārdrošie un nesaprātīgie peldētāji, kā arī  laivotāji, kuri dodas ūdenī bez glābšanas vestēm, var sabojāt vairākus desmitus Līgo svētku svinību. Jāņu tradīcijas stingri nosaka – ja gribi visus līgotājus redzēt arī Jāņu dienas rītā, tad neļauj draugam jautrā prātā un it sevišķi naktī doties peldēties vai laivot!

Tad, kad Līgo svētku svinības rit pilnā sparā, Jāņu bērni gatavi lēkt pāri ugunskuram. Izsenis ir noteikts, ka pār ugunskuram var lēkt tikai tie līgotāji, kuri ir vismaz 18 gadus veci, pirms tam nav baudījuši kādu stiprāku dzērienu un sev mugurā nav uzvilkuši sintētiskas vai plandošas drēbes.

Tiem, kuri Jāņu naktī dodas papardes ziedu meklējumos, ticējumos teikts, ka dziļi mežos papardes nemaz neaug, tāpēc pirms došanās iesakām skaļi paziņot papardes augšanas vietas, lai apmaldīšanās gadījumā pārējie zinātu, kur Jūs meklēt. Ja nu tomēr klusībā un vienatnē esat izlēmis, ka dosieties mežā papardes ziedu lūkoties, tad paņemiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu un lukturīti.

Vieni no azartiskākajiem līgotājiem ir tie, kuri svētkus svin pilsētā. Tomēr ticējumi vēsta, kaugunsnelaimes var piemeklēt tos, kuri mēģinās Jāņu ugunskurus dedzināt atkritumu tvertnēs vai cept gaļu uz balkona – degošie atkritumi noteikti sabojās blakus esošās svinības, bet grils uz balkona piedūmos apkārtni un, iespējams, arī aizdedzinās blakus esošo kaimiņu balkonus. VUGD iesaka pilsētniekiem Jāņu svinēšanai pieiet radoši un iztikt bez lēkšanas pār degošām miskastēm un netīša Jāņu ugunskura izveidošanas uz kaimiņu balkoniem.

Visu Līgo svētku un Jāņu dienas svinību laikā nedrīkst aizmirst par bērniem – viņi šos svētkus nereti gaida vairāk par citiem. Redzot kā pieaugušie gatavojas jautrai līgošanai, bērniem šķiet, ka arī viņiem šajā dienā ir ļauts padraiskoties. Tradīcijas un ticējumi nosaka, ka, lai mājās valdītu saticība un miers, Līgo svētkos bērniem ir jāuztic vainagu pīšana un galda klāšana, nevis ugunskuru kurināšana un gaļas cepšana. Jautra līgošana būs garantēta, ja bērni visu laiku būs vecāku redzeslokā.

Ja tomēr sentēvu tradīcijas un ticējumus nav izdevies ievērot vai arī notikusi kāda cita nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvaniet uz tālruni 112!