Redzot notikumus Ukrainā, arī mūsu valstī iedzīvotāji aktīvi interesējas par civilo aizsardzību un rīcību ārkārtas gadījumos. Esam sagatavojuši biežāk uzdoto jautājumu apkopjamu, kur sniegtas atbildes gan par patvertnēm, gan evakuāciju, gan gatavību rīcībai, kā arī pievienojām Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļas psihologu ieteikumus par to, kā saglabāt mieru un koncentrēties uz galveno šajā situācijā. Informācija pieejama arī Civilās aizsardzības sadaļā "Biežāk uzdotie jautājumi par rīcību ārkārtas gadījumos un civilo aizsardzību".

Lielākoties iedzīvotājus interesē jautājums, kas šobrīd jāņem vērā un kā viņi tiks apziņoti ārkārtas gadījumos.

Informatīvs izklāsts par to, kā apziņos iedzīvotājus ārkārtas gadījumā un kas šobrīd jāņem vērā, lai sagatavotos rīcībai ārkārtas gadījumā

Sagatavotība rīcībai ārkārtas gadījumos ir nozīmīga ne tikai saistībā ar militāru apdraudējumu, bet arī ikdienā, jo šobrīd plūdi, vētras un elektroenerģijas padeves traucējumi ir iespējamāki apdraudējumi. Ieskatam VUGD pētījuma, kuru 2021.gada martā veica SIA “Latvijas Fakti”, dati, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, sniedzot vērtējumu par savu gatavību dažādiem ārkārtas gadījumiem: 34% to novērtē kā - drīzāk labi, 7% - labi, 43% - viduvēji/apmierinoši; 5% - slikti; 10% - drīzāk slikti, 1% - nezina vai nav snieguši vērtējumu.

Apļa formas grafiks, kas sadalīts sešās dažādu krāsu daļās (gaiši zaļa, tumši zaļa, pelēka, sarkana, oranža un zila). Pie katra sadalītā apļa gabala pievienota aptaujas respondentu atbilde, kā arī atbilžu procentuālais sadalījums

94% respondentu atbildēja, ka viņu mājsaimniecībā ir pārtikas krājumi vismaz 3 dienām; 89% - ir pirmās nepieciešamības medikamenti; 70% - ir dzeramā ūdens krājumi vismaz 3 dienām; 5% ir salikta ārkārtas gadījumu soma.

Visvairāk respondentu zina, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā (91% atbildēja’ jā’ vai ‘drīzāk jā’), avārijas gadījumā (88%), kad jāsniedz pirmā palīdzība (85%); ja ir ilglaicīgs (24h+) elektroenerģijas padeves traucējums (81%); ja ir dabas katastrofa (70%), savukārt 37% respondentu atbildēja, ka zina, kā rīkoties terorisma draudu un 31% - kara vai militārā iebrukuma gadījumā.

Aptaujas grafiskais attēlojums. Kreisajā malā viena zem otras uzskaitītas dažādas apdraudējuma situācijas. Katrai situācijai pretī novietota taisna līnija, kas iekrāsota gaiši zaļā, oranžā un pelēkā krāsā, procentuāli norādot, kādai rīcībai aptaujātie respondenti ir vai nav gatavi

Uz jautājumu – cik ilgi iedzīvotājiem vajadzētu saviem spēkiem iztikt krīzes situācijā: 23% uzskata, ka valstij jāsniedz palīdzība nekavējoties, 21% - jāiztiek 1 dienu; 18% - 2 dienas; 22% - 3 dienas; 14% - 4 un vairāk dienas, 2% - nezina vai nav atbildējuši.

Savukārt, atbildot uz jautājumu – cik ilgi viņu mājsaimniecība spētu iztikt ar esošajiem krājumiem: 1 līdz 2 dienas varētu iztikt 20% respondentu; 3-4 dienas – 26%; 5-7 dienas – 27%; 8 un vairāk dienas – 26%, bet 1% - nezina vai nav atbildējuši.

Valsts pārvaldes institūcijas ārkārtas gadījumos rīkosies atbilstoši civilās aizsardzības plāniem. Arī iedzīvotājiem ir jāatsvaidzina zināšanas par rīcību ārkārtas gadījumos (lūdzu, skat. sadaļu "Drošības padomi") un jāpārvērtē sava gatavība.