Statuss:
Īstenošanā
logo

Eiropas Komisijas Civilās aizsardzības finanšu instrumenta „Track1” programmas projekts Pētījums par dabas katastrofu izraisīto zaudējumu datu bāzes izveidi Latvijā” (ECHO/SUB/2019/TRACK1/807448, DLD)

 

„Track1” Katastrofu risku prevencijas un sagatavotības programmas ietvaros notiek ikgadējs konkurss, piešķirot grantu  valsts atbalstam nacionāla līmeņa stratēģiju/risku pārvaldības projektu izstrādei, kā arī priekšizpētes projektiem konkrētu mērķu ieguldījumiem/investīcijām.

Dotācijas aktivitātē “Palīdzība dalībvalstīm katastrofu riska pārvaldības darbību sagatavošanā un īstenošanā”.

 

Vairāk par programmu:   https://ec.europa.eu/echo/ 

 

Projekta mērķis un pielietojums:  Definēt prasības datubāzei vispārējai izpētei un apkopot prasības datubāzes sistēmas izstrādei. Uzstādīto mērķu sasniegšana ļaus labāk definēt prasības katastrofu radīto postījumu un zaudējumu datubāzei, efektīvāk un pārskatāmāk pārvaldīt tās izstrādi un veicinās veiksmīgu sistēmas ieviešanu. Datubāzes projekta indikatīvā finanšu sadalījuma plāna izstrāde. Datubāzes tehniskās specifikācijas sagatavošana.

 

Projekta realizācijas laiks:  01.10.2019. - 30.04.2021.

 

Projekta budžets:  121 000 EUR (95% ES finansējums, 95 000 EUR)

Finansējuma avots:  Eiropas Komisijas Civilās aizsardzības finanšu instrumenta „Track1” programmas 2019.gada konkurss

 

Vadošais partneris:  Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

 

Projekta aktivitātes: 

Projekts paredz izpētes veikšanu, organizējot kompleksu analītisku pētījumu/ izvērtējumu „Pētījums par dabas katastrofu izraisīto zaudējumu datubāzes izveidi Latvijā (KaZa)”.

Pētījuma īstenotājs: SIA “AA Projekts”.

2020/2021: Ir noslēdzies pētījums par dabas katastrofu izraisīto zaudējumu datubāzes izveidi Latvijā (KaZa). Tā mērķis bija izpētīt piemērotāko tehnisko risinājumu KaZa ieviešanai un izveidei, kas nodrošinātu katastrofu zaudējumu informācijas vākšanu, reģistrēšanu un apkopošanu, izpētītu standartizācijas iespējas dažādās nozarēs.

 

Pētījuma gaita:

  • Apzināti datu avoti, no kuru valsts iestāžu informācijas sistēmām iespējams iegūt datus atbilstošā detalizācijā;
  • Veikta papildu izpēte par datiem, kuru uzskaite un apkopošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu datus, kas paredzēti Sendai ietvarprogrammai par katastrofu riska mazināšanu īstenošanu;
  • Analizēti pieejamie tehniskie risinājumi katastrofu radīto postījumu un zaudējumu uzskaitei, apkopošanai un datu salīdzināšanai;
  • Izpētīti KaZa risinājuma iespējami tehniskie varianti;
  • Piedāvāti trīs varianti KaZa izveidošanai un ieviešanai un risku pārvaldības plāna izveide;
  • Izstrādāti tehniskie un darbības rādītāju aprakstu, vērtēšanas kritēriji u.c.

 

Galvenie rezultāti:

  • Katastrofu radīto postījumu un zaudējumu datu bāzes izveidošana un attiecīgas informācijas uzkrāšana ir būtiska riska novērtēšanas procesā, lai samazinātu nenoteiktības faktoru, kas attiecas uz apdraudējuma atgadīšanās biežumu (varbūtību) un apdraudējuma iespējamām sekām. KaZa informācijas uzkrāšana palīdz veikt notikuma analīzi par zaudējuma iemesliem, izstrādāt rīcības programmas, plānus un tiesību aktus, plānot pasākumus un resursus, lai novērstu vai mazinātu apdraudējuma atgadīšanos.
  • Pašlaik Latvijā nav tehniska risinājuma vai rīka, kas nodrošinātu minētās informācijas apkopošanas, strukturēšanas un analīzes iespējas.
  • Pētījuma gaitā ir apkopota informācija par datu iegūšanas tehniskajām iespējām no avota informācijas sistēmām. Izstrādātas dažādu KaZa darbības biznesa procesu (vizuālās) shēmas, tai skaitā,  notikuma reģistrēšanas biznesa process, notikuma meklēšanas katastrofu reģistrā biznesa process un citi.
  • Darba rezultāts ir definēts KaZa risinājums, kas nodrošinās VUGD, dažādiem CAKPL definētajiem katastrofu pārvaldīšanas subjektiem, gan arī citām valsts un pašvaldības institūcijām noteikto ar katastrofu zaudējumu pārvaldību, vēsturisko datu uzkrāšanu, riska  novērtēšanu un analīzi, katastrofu postījumu un zaudējumu aprēķinu darbu veikšanu un statistikas sagatavošanu.

 

Vairāk par pētījumu:  petijumi.mk.gov.lv   

Pētījuma pārskats: