Vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām

Vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai

Šīm vadlīnijām ir rekomendējošs raksturs un tās satur būtiskākos ieteikumus, kas jāņem vērā, atjaunojot vai izveidojot patvertni vai vietu, kur var patverties. Vadlīnijās norādītie ieteikumi piemērojami atbilstoši telpu veidam un iespējām.

1. Patvertnei pielāgojamo telpu vai telpu grupu piemērotība.
   1. Patvertnes vai vietas, kur patverties, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma (turpmāk – patvertnes), var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos^[1] vai pazemes stāvos^[2] (piemēram, dzīvojamo māju pagrabi, pazemes autostāvvietas u.c.).
   2. Piemērotākās ēkas patvertnēm ir tās, kuras ir uzbūvētas no dzelzsbetona, blokiem vai ķieģeļiem, tomēr jāņem vērā, ka dzelzsbetona konstrukcijas būtiski zaudē savu izturību augstas intensitātes ugunsgrēku gadījumos.
   3. Patvertnēm jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām (darbavieta, izglītības iestāde, dzīvesvieta), lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu saņemšanas par apdraudējumu.
   4. Patvertnē nedrīkst iekļūt gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi, tehnoloģiskie ūdeņi vai notekūdeņi (pēc ārējām pazīmēm nav novērojamas applūšanas pēdas).
   5. Izvēloties telpas patvertnes ierīkošanai, ieteicams, lai ārsienu konstrukcijās nav lielu atvērumu (logi, vārti, utt.). Apdraudējuma gadījumā visas atveres (izņemot durvju atveres) jānosedz ar blīviem materiāliem, maisiem, kas pildīti ar smiltīm vai citiem beramiem materiāliem, betona blokiem utt..
   6. Patvertnes telpās nedrīkst glabāt bīstamas ķīmiskas, uzliesmojošas, viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas.
   7. Patvertnes telpas nedrīkst būt aizkrautas un nedrīkst citādi tām ierobežot piekļuvi, tām jābūt atbrīvotām no atkritumiem, būvgružiem, konstrukcijām un priekšmetiem ar asām malām, kas varētu radīt papildu apdraudējumu cilvēkiem, uzturoties patvertnē.
   8. Patvertnes telpās jābūt līdzenai grīdai, kas piemērota sēdvietu un atpūtas vietu ierīkošanai.
2. Minimālās tehniskās prasības patvertņu ierīkošanai.
   1. Patvertnes cilvēkietilpību ieteicams aprēķināt, paredzot 0,75 m² uz vienu personu. Nosakot patvertnes cilvēkietilpību, jāņem vērā tikai tās telpas, kur atradīsies cilvēki, bet ne palīgtelpas – piemēram, elektroģeneratora telpa, noliktavas u.c. Telpas primāri jāparedz īslaicīgas uzturēšanās vajadzībām, iespēju robežās paredzot arī ilgstošākas uzturēšanās līdz 72 stundām vajadzību nodrošinājumu.
   2. Patvertni nedrīkst izveidot siltummezglā vai citās tehniskajās telpās. Jāizvairās no cilvēku izmitināšanas telpās, kurās atrodas elektrotīkls (virs 0,4 kV), ūdensvada, apkures, kanalizācijas un citas maģistrālās inženierkomunikācijas (izņemot ēkas iekšējos inženiertīklus). Iekšējiem inženiertīkliem jāierīko attiecīgas atvienošanas vai noslēgšanas ierīces. Kanalizācijas stāvvadus būtu jāiekļauj īpašos kolektoros (betona, dzelzsbetona u.c. kanāli), kas pieejami apskatei un remontam miera laikā.
   3. Patvertnes ieejām jābūt hermētiski noslēgtām, lai novērstu gāzu, putekļu un citu piesārņotāju iekļūšanu. Ieejas durvīm jābūt izgatavotām no nedegošiem materiāliem. Durvīm jāveras virzienā uz āru.
   4. Jāparedz iespēja iekļūt patvertnes telpās ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos patstāvīgi vai ar līdzcilvēku atbalstu.
   5. Patvertnei jābūt vismaz divām izejām. Gadījumā, ja telpai ir tikai vienas durvis, tad otru – avārijas izeju – var organizēt, izmantojot, piemēram, tuneļveida eju, logus vai lūkas. Patvertnēm ar ietilpību līdz 20 cilvēkiem, var pielāgot telpas ar vienu ieeju/izeju. Avārijas izejas vēlamais platums – 0,8 m.
   6. Ja izkļūšanai no patvertnes tiek ierīkota avārijas tuneļveida eja, izeja no tās tiek izveidota patvertnes ārpusē un tai jābūt attālinātai no ēkas (arī blakus esošām), lai izeju nepārklātu sabrukušu ēku gruveši, drošā attālumā (piemēram, drošs attālums ir puse no ēkas augstuma plus 3 metri, izejas augstums virs zemes – 1,2 metri, drošs attālums ir ēkas augstums, izejas augstums virs zemes – 0,5 metri).
   7. Patvertnes telpas augstumam, ieskaitot durvju vērtnes, jābūt vismaz 1,8 m, vēlams – 2,5 m.
   8. Patvertnes telpu apdarē izmanto nedegošus materiālus. Sienu un griestu apdarē nav ieteicams lietot apmetumu, keramikas flīzes un citus materiālus, kas ēkas satricinājuma ietekmē var radīt lauskas un elpošanai nepiemērotu vidi (ar būvputekļiem). Tāpat vajadzētu izvairīties no piekaramo griestu, parasta stikla izmantošanas.
   9. Patvertnei ir jābūt aprīkotai ar elektrību un apgaismojumu, kā arī ar avārijas apgaismojumu elektroenerģijas padeves pārtraukumu gadījumā. Ieteicamais risinājums ir autonomas elektroenerģijas ražošanas iespēja (elektroģenerators, akumulatori). Autonomās ierīces jauda ir atkarīga no patvertnes lieluma un ierīcēm (piemēram, ierīcēm, kas nodrošina telpas ventilāciju, apgaismojumu un komunikācijas sistēmas), kuras strāvas padeves pārtraukuma gadījumā pārslēdz uz rezerves barošanu.
   10. Elektroģeneratora telpai patvertnē  jābūt atdalītai no pārējām telpām un jāveido atsevišķa izplūdes sekcija ar pietiekamu gaisa apmaiņu (jānodrošina izplūdes gāzu novadīšanas un svaiga gaisa padeves iespēja).
   11. Patvertni vēlams aprīkot ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Ja nav ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas, ir jābūt atsevišķai telpai vai norobežotai vietai, kurā var uzstādīt ”sauso /bioloģisko tualeti” (viena tualete uz 25 cilvēkiem). Lai nodrošinātu standarta higiēnu, var izmantot roku un virsmas dezinfekcijas līdzekļus.
   12. Patvertnē jānodrošina atbilstošs skābekļa saturs gaisā. Patvertnes telpām jābūt aprīkotām ar piespiedu ventilāciju (patvertnēs ar ietilpību virs 20 cilvēkiem), paredzot tās darbības nodrošināšanu arī elektrības apgādes pārrāvuma gadījumā. Ventilācijas sistēma var ietvert speciālus filtrus, kas nodrošina attīrīšanu no ķīmiskā, radioaktīvā u.c. piesārņojuma. Ja iespējams, vajadzētu nodrošināt ventilācijas režīmu, kas paredz skābekļa reģenerāciju un izolāciju no ārpuses gaisa, lai aizsargātu cilvēkus no degšanas produktu, toksisku gāzu u.c. iekļūšanas patvertnē.
   13. Patvertnē jāparedz aizsardzība pret iegruvumu, ko var izraisīt daļēji vai pilnīgi sabrukušas ēkas gruveši. Aizsardzību nodrošina, papildus atbalstot patvertnes griestus.
   14. Ja platība atļauj, patvertni vēlams aprīkot ar krēsliem, soliem, lai nodrošinātu sēdvietas visiem patvertnē esošajiem cilvēkiem, gulēšanai piemērotām vietām, kā arī izveidot pārtikas rezervju glabātuves un vietas, kur nodrošināt izklaides iespējas bērniem, tādējādi mazinot bērnu stresa līmeni.
   15. Ierīkojot vietas sēdēšanai (krēsli, soli u.c.), paredz vietu vienam cilvēkam apmēram 0,5 x 0,5 metri, ierīkojot vietas gulēšanai, kas var būt divos stāvos – vieta vienam cilvēkam apmēram 0,8 x 1,9 metri. Jāizvairās no sēdvietu un guļvietu aprīkojuma, kas satur sintētiskus materiālus, kuri degot rada toksiskus degšanas produktus. Nav vēlamas patvertnē izvietot mīkstās mēbeles.
   16. Patvertnes telpas jānodrošina ar dūmu detektoru un ieteicams telpā izvietot ūdens-putu ugunsdzēsības aparātu un ugunsdzēsības pārklāju.
   17. Patvertni nodrošina vismaz ar vienu pirmās palīdzības aptieciņu.
   18. Patvertnes telpās jāparedz atkritumu savākšanas iespējas, nodrošinot tvertnes vai maisus.
   19. Patvertni apdraudējuma gadījumā nodrošina ar dzeramo ūdeni (konteiners vai pudeles) ar aprēķinu vismaz 2 litri dzeramā ūdens uz vienu cilvēku.
   20. Papildus ieteicami alternatīvā apgaismojuma avoti, radiouztvērējs un šo ierīču baterijas, kā arī telpu termometrs un oglekļa dioksīda (CO₂) mērītājs, lai sekotu telpu mikroklimata izmaiņām to izmantošanas laikā.
   21. Noslēgtai patvertnes telpai jāuztur temperatūra no +10 līdz +25°C.
   22. Patvertnes telpās ieteicams uzglabāt instrumentus (lāpstas, liekšķeres, laužņi, cirvji, zāģi, metāla zāģi, iekārtas armatūras pārgriešanai u.c.), kas nepieciešamības gadījumā palīdzētu atbrīvot izeju no gruvešiem un izkļūt ārā.
   23. Plānojot cilvēku izvietošanu, ieteicams paredzēt telpas zonējumu atbilstoši nepieciešamajām funkcijām, paredzot nodalījumus pārtikas uzglabāšanas un patērēšanas iespējām, sanitārām un higiēnas uzturēšanas vajadzībām, kā arī nodalījumu, kur cilvēki sēdēs vai nepieciešamības gadījumā gulēs, paredzot atsevišķas iespējas cilvēkiem ar maziem bērniem.
   24. Ikdienā patvertnes telpas var izmantot arī citiem mērķiem (piemēram, kā noliktavas telpa, saimniecības telpa, mācību telpa u.c.). Patvertnes telpas nav vēlams izmantot tādu lietu glabāšanai, kas atstāj telpu smakojošu (piemēram, krāsas, šķīdinātāji).
   25. Pēc ziņojuma par iespējamo apdraudējumu un nepieciešamību doties uz patvertni saņemšanas iedzīvotājiem ieteicams ņemt līdzi ārkārtas gadījumu somu (72 stundu somu).
3. Papildu ieteikumi patvertņu ierīkošanai veselības aprūpes un sociālās aprūpes ēkās.
   1. Veselības aprūpes un sociālās aprūpes ēkās patvērumam nepieciešamo kapacitāti nosaka, ņemot vērā maksimālo cilvēku skaitu, kas var vienlaikus (pastāvīgi un īslaicīgi) uzturēties objektā.
   2. Veselības aprūpes un sociālās aprūpes ēkās jānodrošina iespēja patvertnē nokļūt cilvēkiem uz gultas ar riteņiem un ratiņkrēslos.
   3. Slimnīcas patvertnē izvērtē iespēju paredzēt telpas neatliekamās palīdzības sniegšanai, operācijām, laboratorijai, pacientu izvietošanai, medicīnas personālam, medikamentu uzglabāšanai, medicīnas gāzu uzglabāšanai.
   4. Slimnīcas patvertnē izvērtē iespēju izvietot intensīvās terapijas gultas, rēķinot izvietot 50% gultu no kopējā intensīvās terapijas gultu skaita slimnīcā.
   5. Veselības aprūpes un sociālās aprūpes objektu patvertnē būtu jānodrošina ūdens patēriņš uz vienu bērnu – bērniem līdz 3 gadu vecumam līdz 0,5 l/dienā, bērniem no 4 līdz 8 gadiem līdz 1 l/dienā, bērniem no  9 līdz 13 gadiem līdz 1,5  l/dienā, bet bērniem no 14 līdz 18 gadu vecumam līdz 2 l/dienā, guļošām personām līdz 2 l/dienā vienai personai (kopumā plānojot uz vienu guļošu personu 20 l/dienā), pārējām personām, ieskaitot ārstniecības personas un citus darbiniekus, 3 l/dienā vienai personai.
   6. Veselības aprūpes un sociālās aprūpes objektu patvertnēs izvērtē iespēju aprīkot tās ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu.
   7. Plānojot cilvēku izvietošanu sociālās aprūpes objektu patvertnēs, nepieciešams paredzēt telpu zonējumu (sadalot telpu atsevišķās telpās vai nodalījumos), lai būtu iespējams klientus ar agresiju izvietot nodalīti no pārējiem, kā arī paredzēt atsevišķas slēdzamas telpas vai slēdzamus skapjus medikamentu, higiēnas preču, pārtikas, instrumentu u.c. aprīkojuma uzglabāšanai.
   8. Sociālās aprūpes objektu patvertnēs nav ieteicama jebkādu  brīvi  pieejamu bīstamu priekšmetu izvietošana.
4. Papildu ieteikumi patvertņu ierīkošanai izglītības iestādēs.
   1. Izglītības iestādēs patvērumam nepieciešamo kapacitāti nosaka, ņemot vērā maksimālo cilvēku skaitu, kas var vienlaikus uzturēties objektā.
   2. Izglītības iestādes patvertnē ieteicams galveno telpu sadalīt atsevišķās telpās  vai nodalījumos, kur uzturēties dažāda vecuma bērnu grupām.
   3. Patvertnē vēlams ierīkot spēles laukumu (3m x 4m) pirmskolas izglītības iestādē katrai 20 bērnu grupai un sākumskolās katrai 1.-2.klasei.
   4. Pirmsskolas izglītības iestādes patvertnē būtu jāparedz tualetes, rēķinot 1 tualeti uz 15 bērniem (atsevišķi meitenēm un zēniem).
   5. Skolas patvertnē būtu jāparedz tualetes, rēķinot 1 tualeti uz 30 bērniem (atsevišķi meitenēm un zēniem).
5. Ieteikumi patvertnes apzīmējumam.
   1. Pie ieejas patvertnē ieteicams izvietot (piestiprinot, uzkrāsojot) zīmi (attēlā), kas norāda, ka attiecīgajā objektā ierīkota patvertne (turpmāk – zīme). Zīmei pievieno paskaidrojošu uzrakstu ”Patvertne”. 
   2. Zīmes ieteicamais minimālais izmērs ir 300x400 mm. Pieļaujams izvietot lielāka izmēra zīmes.
   3. Zīmes grafiskā  forma ieteicama signālbaltā (RAL-9003 vai Pantone 705) krāsā, zīmes fons – zaļā krāsā (RAL 6032 vai Pantone 3288).
   4. Sociālās aprūpes objektos zīmi ieteicams papildināt arī ar uzrakstu Braila rakstā, kas ir izvietots sasniedzamā augstumā.

Attēls. Zīme, kas norāda, ka objektā ierīkota patvertne.

[1] Pagrabstāvs – ēkas stāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk nekā par pusi, bet ne pilnībā no telpas augstuma (Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21").

[2] Pazemes stāvs – ēkas stāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts visā telpas augstumā (Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21").

Izstrādātās vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai .doc formātā

Novērtēšanas tabula

Novērtēšanas tabula, kas ir izmantojama, lai privātpersona varētu izmantot apsekošanas kritērijus, sava pagraba novērtēšanai patvertņu vadlīniju būtiskajām prasībām .pdf formātā