Viens no palīdzības veidiem, ko Latvijas Republika ir apņēmusies sniegt Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri bēg no kara, ir to izmitināšana jeb dzīvesvietas ierādīšana (sk. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12.pantu). Sniedzot arī cita veida valsts atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, viņiem Latvijā tiek piešķirts un reģistrēts Latvijas personas kods (sk. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 2. panta piekto daļu un 3. panta piekto daļu, kā arī Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 1. punktu) un arī tiek reģistrēta esošā vai valsts ierādītā dzīvesvieta (sk. Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumu Nr. 172 “Noteikumi par informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” 2.1.7. apakšpunktu, kā arī 5. punktu).
Līdz ar to valsts reģistrē to personu dzīvesvietu Latvijā, kuras ir reģistrētas jeb atzīstamas par Ukrainas civiliedzīvotājiem. Valsts zina šo personu dzīvesvietu un nepieciešamības gadījumā var sazināties ar šīm personām, lai risinātu jebkāda veida tiesiskās attiecības.
Līdz ar to reģistrētā Ukrainas civiliedzīvotāju esošā vai valsts ierādītā dzīvesvieta būtībā ir tā dzīvesvieta, kurā Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesisks pamats dzīvot un kura ir uzskatāma par dzīvesvietu, kur attiecīgā persona ir sasniedzama.
Saskaņa ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. panta pirmo daļu dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 172 “Noteikumi par informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” nosacījumiem reģistrētā Ukrainas civiliedzīvotāju esošā vai valsts ierādītā dzīvesvieta izpilda Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. panta pirmajā daļā norādītos dzīvesvietas definīcijas kritērijus.
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. pants nosaka personu kategorijas, kurām ir pienākums deklarēt dzīvesvietu. Vienlaikus nav rodams, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likums aizliegtu formāli deklarēt dzīvesvietu arī personām, kurām šāds pienākums nav noteikts.