Plūdi un pali Latvijā, tāpat kā mūsu kaimiņvalstīts, nav neierasta dabas stihija - gandrīz ik pavasari, veidojoties ledus sablīvējumiem, ūdens līmenis ūdenstilpnēs strauji palielinās, applūst dzīvojamās mājas un, ja nepieciešams, operatīvie dienesti veic iedzīvotāju evakuāciju no riska teritorijām. Lai aktualizētu institūciju sadarbību, gatavību un rīcību pavasara palu laikā Daugavas upes baseinā, šodien, 10.martā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar AS "Latvenergo" rīkoja starpinstitūciju koordinācijas sanāksmi.
Sanāksmes laikā institūciju pārstāvji pārrunāja aktuālākos jautājumus, kas saistīti ar šā brīža situāciju Daugavas upes baseinā. Kā norādīja VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna, šogad pali Latvijā ir mēnesi agrāk nekā iepriekšējos gados un jau šobrīd Daugavas upes baseinā, izveidojoties ledus sablīvējumiem, ūdens līmenis paaugstinās un palienas applūst. A.Vīksna informēja klātesošos, ka šogad visticamāk nav sagaidāma plašu apdzīvojamo teritoriju applūšana. Ūdens līmeni Daugavas upes baseinā ietekmē nokrišņu un sniega daudzums Baltkrievijā un Krievijā. Kā norādīja AS “Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis, hidroelektrostacijas spēj elastīgi regulēt straujo ūdens pieplūdumu Daugavas upes baseinā un pasargāt tuvējā apkārtnē dzīvojošos cilvēkus un viņu īpašumus no applūšanas. VUGD pārstāvis Ivars Nakurts atgādināja par pašvaldību uzdevumiem un tiesībām palu laikā – pašvaldības katastrofu un to draudu gadījumā īsteno pretplūdu pasākumus un cilvēku evakuāciju, savukārt, ja ir jāveic cilvēku glābšana, tad to veic VUGD. Kā arī I.Nakurts informēja par nepieciešamību veikt riska novērtēšanu, tādējādi jau savlaicīgi apzinot plūdu iespējamās sekas, nepieciešamos resursus un veicamos pasākumus. Līdztekus sanāksmē tika pārrunāti jautājumi par hidrotehnisko būvju gatavību palu laikam, drošību elektrotīklu un elektroietaišu tuvumā palu gadījumā, institūciju gatavību šā gada plūdu periodā, civilās aizsardzības pasākumu plānošanu un ledus, vižņu, koka sanesumu un gultnes spridzināšanas kārtību palu un plūdu periodā. Savukārt Carnikavas novada pārstāvis sanāksmē dalījās ar labās prakses piemēru par īstenoto projektu, kurā tika veikti plūdu risku samazināšanas pasākumi, izbūvējot un rekonstruējot pretplūdu aizsargbūves. Sanāksmes beigās SIA ”Procesu analīzes un izpētes centrs”, kas specializējas ūdens procesu zinātniskā pētniecībā un modelēšanā, informēja par plūdu riska teritoriju modelēšanu un paredzamo pretplūdu pasākumu ietekmes izpēti. Koordinācijas sanāksmē piedalījās pārstāvji no VUGD, AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls”, Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policijas, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Carnikavas novada, Jelgavas pašvaldības, Krustpils novada pašvaldības, Salas novada pašvaldības, Lielvārdes novada pašvaldības, Ikšķiles novada pašvaldības, Rīgas pilsētas, Jēkabpils pilsētas, Jēkabpils novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldības un Daugavpils pilsētas pašvaldības. Starpinstitūciju plūdu koordinācijas sanāksme tiek rīkota jau sesto gadu pēc kārtas un tās mērķis ir aktualizēt iesaistīto institūciju sadarbību un rīcību iespējamo plūdu apdraudējuma gadījumā, informēt par gaidāmo hidroloģisko un meteoroloģisko prognozi, gatavības pasākumiem un risinājumiem, kā arī dalīties pieredzē par veiktajiem pasākumiem plūdu apdraudējuma novēršanā un informēt par pētniecības atbalstu pretplūdu pasākumu izpētei. Sagatavoja: Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
Publicēts: 10.03.2017.