Projekts
Projekts “CREWS” jeb “Katastrofu riska samazināšanas kapacitātes stiprināšana, veicinot valsts un civilo sadarbību” ir vērsts uz neatliekamo nepieciešamību uzlabot katastrofu riska mazināšanas spējas Baltijas jūras reģionā. Tas piesaistīs pilsoniskās sabiedrības potenciālu dažādiem katastrofu scenārijiem, lai piešķirtu vietējām kopienām rīcības iespējas un mazinātu sadarbības trūkumu starp formālajiem un neformālajiem katastrofu apkarošanas speciālistiem. Veicinot starpvalstu sadarbību un zināšanu apmaiņu, CREWS attīsta kopīgu mehānismu valsts un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku sadarbībai, pielāgojot to reģionālajām vajadzībām. Projekta rezultāti ietver sadarbības modeļa un digitālā rīka izveidi, kas atvieglos efektīvu koordināciju starp valsts iestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Tādējādi projekts uzlabo reaģēšanas spējas, optimizē katastrofu riska mazināšanas spējas un veicina visas sabiedrības rīcības spējas pārvaldīt krīžu situācijas. Saskaņā ar ES Baltijas Jūras Reģiona Stratēģiju, CREWS sniedz ieguldījumu politikas jomā “Drošība”, stiprinot sagatavotības un reaģēšanas spējas, vienlaikus veicinot kopēju sabiedrības drošības kultūru Baltijas jūras reģionā, kā arī politikās inovācijas.”
Projekta īstenošanu no š.g. marta līdz 2028.gada februārim veic Hamburgas brīvpilsētas Altonas reģiona birojs. Projekts tiek līdzfinansēts no Baltijas jūras reģiona programmas finanšu līdzekļiem. Projekta īstenošanā piedalās 13 organizācijas, kas pārstāv pašvaldības, glābšanas dienestus, izglītības iestādas un pilsonisko sabiedrību.
Projekta tīmeļvietne: https://interreg-baltic.eu/project/crews/
Izvirzītie projekta mērķi:
- publiskā un pilsoniskā sektora sadarbības stiprināšana – veicināt efektīvu sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm un pilsonisko sabiedrību katastrofu risku mazināšanā;
- sabiedrības noturības spēju uzlabošana – sniegt plašākas pilnvaras vietējām kopienām, lai tās spētu ātri un vienoti reaģēt dažādās krīzes situācijās;
- iestāžu spēju paplašināšana – nodrošināt iestādēm un pirmās palīdzības sniedzējiem praktiskus rīkus un apmācības, lai uzlabotu krīzes situāciju koordinēšanu;
- pilsoniskās sabiedrības iesaistes veicināšana – sniegt iespēju brīvprātīgajiem un NVO pildīt strukturētu un būtisku lomu sagatavotībā un reaģēšanā uz krīzes situācijām;
- pielāgojamu risinājumu izstrādāšana – izveidot sadarbības mehānisma modeli un digitālo rīko, ko var piemērot un pielāgot dažādās situācijās un valstīs.
Projekta galvenās aktivitātes:
- sadarbības mehānisma izstrāde – kopīgi izstrādāt strukturētu sadarbības modeli starp publisko pārvaldi un pilsonisko sabiedrību, kas būtu pielāgojams dažādiem reģioniem un valstīm;
- digitālā koordinēšanas rīka izveide – izveidot lietotājam draudzīgu un reālās dzīves situācijās pārbaudītu rīku, kas krīzes gadījumos sniegtu atbalstu resursu plānošanā un brīvprātīgo koordinēšanā;
- apmācību izstrāde un sniegšana – izstrādāt apmācību programmas un materiālus, lai nodrošinātu sadarbības mehānisma un digitālā rīka efektīvu izmantošanu;
- risinājumu testēšana un pilnveidošana – izveidotā sadarbības mehānisma modeļa testēšana dažādās situācijās, tostarp militāru draudu un ekstremālu laikapstākļu gadījumos, iekļaujot testu rezultātos gūtos secinājumus noslēguma ziņojumā;
- iegūto rezultātu popularizēšana un ieviešana – piesaistīt ieinteresētās puses, popularizēt iegūtos rezultātus, izmantojot dažādus informācijas kanālus, un veicināt projekta īstenošanas rezultātu integrēšanu politikas pamatnostādnēs.
Projekta īstenošanas nepieciešamība
Baltijas jūras reģions saskaras ar aizvien pieaugošu apdraudējumu klāstu, tostarp plūdiem, sausumu, pandēmijām un ģeopolitisko spriedzi, kas rada virkni izaicinājumu sabiedrības noturības spējām visā ES. Ierastās situācijās krīzes pārvaldība lielākoties balstās uz tādām valsts pārvaldes iestādēm kā ugunsdzēsības dienestiem, mediķu brigādēm un policiju. Tomēr tādas apjomīgas krīzes situācijas kā Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ir izgaismojušas ierastās prakses ierobežojumus un iezīmējušas vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības nozīmīgo lomu efektīvas krīzes pārvaldības īstenošanā.
Neskatoties uz to, daudzas reģiona valstis nav pilnībā integrējušas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus savās katastrofu riska mazināšanas sistēmās. Paļaušanās uz līdzšinējiem konservatīvajiem vadības un kontroles krīzes pārvaldības modeļiem sarežģītu ārkārtas situāciju laikā var kavēt iespēju reaģēt elastīgi un koordinēti.
Veidojot sadarbības prasmes, paplašinot iespējas un veicinot savstarpējo uzticēšanos, projekta ietvaros plānots mazināt plaisu starp valsts pārvaldes iestādēm un vietējām kopienām. Veicinot savstarpējo sadarbību un stiprinot vietējās kopienas, projekts palīdzēs mazināt valsts pārvaldes iestāžu noslodzi un uzlabos Baltijas jūras reģiona kopējo noturību pret krīzes situācijām.
Projekta īstenošanas periods
No 2025.gada marta līdz 2028.gada februārim
CREWS projekta partneri
- Vācijas Hamburgas brīvpilsētas Altonas reģiona birojs (galvenais projekta īstenotājs) | Free and Hanseatic City of Hamburg, District office of Altona, Germany (lead partner);
- Varšavas pārstāvniecība | City of Warsaw, Poland;
- Baltijas jūras valstu padome | Council of the Baltic Sea States;
- Dānijas Civilās aizsardzības apvienība | Danish Civil Protection League;
- Igaunijas Glābšanas pārvalde | Estonian Rescue Board;
- Somijas Nacionālā glābšanas asociācija | Finnish National Rescue Association;
- Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas birojs | Fire and Rescue Department under the Ministry of Interior of the Republic of Lithuania;
- Hamburgas Ugunsdzēsības un glābšanas dienests | Hamburg Fire and Rescue Service, Germany;
- Jelgavas pašvaldības iestāde “Jelgavas digitālais centrs” | Jelgava Municipality institution “Jelgava digital centre”, Latvia;
- Klaipēdas Universitāte | Klaipeda University, Lithuania;
- Lietuvas Sarkanā krusta biedrība | Lithuanian Red Cross Society;
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests | State Fire and Rescue Service of Latvia;
- Somijas Austrumu Universitāte | University of Eastern Finland.