Lai labāk izprastu dispečera (iekšlietu jomā) amata būtību, kā arī darba procesu, Valsts izglītības attīstības aģentūra ESF projekta* ietvaros intervēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vienotā kontaktu centra pārvaldes Rīgas reģiona nodaļas vecāko dispečeri seržanti Jolantu Graubiņu. Jolanta šajā amatā strādā jau deviņus gadus, savus amata pienākumus veic ātri, profesionāli un kvalitatīvi. Katra viņas dežūrmaiņa ir citādāka. Zvani un notikumi var likties līdzīgi, tomēr tie tādi nav.
Kopš intervijas veikšanas un publicēšanas tīmekļvietnē www.profesijupasaule.lv ir pagājuši gandrīz divi gadi. Šajā laika periodā ir notikušas izmaiņas, t.sk., arī dispečera kvalifikācijas iegūšanas apmācību ilgums, tomēr šī amata būtība un nozīmīgums ir saglabājies tas pats.
Aicinām ieskatīties dažos veiktās intervijas fragmentos**, lai gūtu plašāku priekšstatu par iespējām apgūt šo amatu, tā ikdienas izaicinājumiem, kā arī gandarījumu, ko tas sniedz.
Kā notiek pieņemšana darbā? Iestājoties ir apmācības, pārbaudes, ieskaites? Kas pirms darba uzsākšanas ir jāiemācās?
Uz šo amatu var pretendēt Latvijas pilsoņi, kuriem ir vismaz vidējā izglītība, ir valsts valodas un vismaz vienas svešvalodas prasmes, kandidātam jābūt bez sodāmības. Šīs prasības nosaka likums un tās tiek stingri ievērotas. Sākotnēji visi ir amata kandidāti un iziet atlasi. Ir jāiztur fiziskās sagatavotības un veselības pārbaude, kurai ir jābūt atbilstošai Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonas prasību normām:
- 100m skrējiens vai atspole 10x10m skrējiens;
- 1 km vai 500 m skrējiens (sievietēm);
- 2 km vai 3 km skrējiens (vīriešiem);
- ķermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana;
- roku saliekšana un iztaisnošana balstā guļus.
Kad dispečera palīgu pieņem dienestā, viņam nosaka sešu mēnešu pārbaudes laiku. Pirms dispečera palīgs tiek norīkots dežūrmaiņās, viņam ir noteikta 25 darba dienu sākotnējā apmācība, kuras laikā amatpersona iepazīstas ar dienesta struktūru, likumiem, noteikumiem, apgūst teorētiskās un praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas ikdienas amata pienākumu veikšanai.
Katram dispečera palīgam ir iespēja iegūt dispečera kvalifikāciju Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Mācības ilgst trīs mēnešus, no tiem vispirms pusotrs mēnesis ir teorētiskās apmācības un ieskaites, bet pēc tam pusotrs mēnesis ir prakse 112 kontaktu centrā. Pēc trīs mēnešus ilgajām mācībām ir gala eksāmens, kurā tiek pārbaudītas dispečera palīga teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas. Komisija vērtē, kā eksaminējamais apstrādā notikumu, kā izsūta resursus. Kad ir nokārtots eksāmens, dispečera palīgs iegūst dispečera kvalifikāciju Iekšlietu jomā, tādējādi kļūstot par dispečeru un iegūstot tiesības ne tikai pieņemt zvanus un apstrādāt tos, bet arī strādāt ar resursiem - izsūtīt ugunsdzēsējus glābējus uz notikuma vietu, kā arī piesaistīt citus operatīvos dienestus. Piemēram, Valsts Policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, "Latvijas Gāzi", "Sadales tīklus" u.c. Dispečera palīgiem šādu tiesību nav, jo tā ir liela atbildība.
Kādām īpašībām dispečeram ir jāpiemīt?
Ir jābūt drošam, ar labu balss intonāciju, jārunā skaidri, ar saprotamu dikciju, lai tevi var saprast gan zvanītāji, gan ugunsdzēsēji glābēji radiosakaru apmaiņā.
Jābūt ar stingru raksturu, spēju pieņemt lēmumus, būt pārliecinātam, par to, ko dari. Jābūt arī elastīgam, ar plašu redzesloku, lai zinātu, kā atrisināt problēmas, ir jāmāk iziet no situācijas, ieteikt, ko darīt.
Ir jāspēj arī orientēties Latvijas kartē. Man kā Rīgas reģiona nodaļas vecākajai dispečerei ļoti labi jāpārzina ne tikai Rīgas reģions, bet arī visa Latvija, jo zvani dažreiz ienāk no visas Latvijas. Jāprot komunicēt ar cilvēkiem, risināt kritiskas situācijas, loģiski domāt, ātri reaģēt uz dažādām situācijām un to izmaiņām, kuras mūsu darbā ir nepārtraukti. Notikumu gaita mainās pastāvīgi. Jābūt ļoti mobilam.
Kas sagaida Dispečera palīgu uzsākot darbu?
Pirmās divas nedēļas dispečera palīgiem vēl nav jāatbild uz īstiem zvaniem, viņiem ir teorētiskās apmācības, lai izprastu, kā strādāt ar sistēmām un kādi ir algoritmi zvanu saņemšanai. Trešajā nedēļā jau notiek praktiskās apmācības ar sistēmu un zvanu saņemšanu. Atlikušajās divās apmācību nedēļās dispečera palīgs jau dodas uz 112 kontaktu centru. Tur apmācību vadītājs dispečera palīgu nozīmē pie pieredzējušiem dispečeriem (mentoriem) klausīties, kā viņi atbild un apstrādā zvanus. Sākotnēji tas notiek mentora klātbūtnē, kurš seko līdzi dispečera palīga atbildēm, darbībām un nepieciešamības gadījumā iejaucas un palīdz. Es kā mentors jau jūtu, vai jaunais dispečera palīgs būs vai nebūs atbilstošs amatam. Apmēram pusotru mēnesi dispečera palīgs 112 kontaktu centrā apgūst pamatzināšanas par VUGD struktūru, normatīvajiem aktiem, iemācās pieņemt zvanus, reģistrēt notikumus, ugunsgrēkus, glābšanas darbus, iziet arī apmācības, kā komunicēt ar dažādiem zvanītājiem, jo zvana, piemēram, arī par plīsušām caurulēm vai taksometra izsaukšanu.
Kad tiek saņemti zvani par reālām problēmām, kuras ir VUGD atbildības joma, Jūs arī koordinējat izbraukumus?
Jā, ja ienāk zvans, piemēram, par ugunsgrēku, ir jāreģistrē notikums, adrese, kur un kas deg, vai ir cietušie. Šīs informācijas noskaidrošana ir ļoti būtiska. Galvenais ir noskaidrot, vai ir cietušie, jo prioritāte ir glābt cilvēku dzīvības. Reģistrējam notikumu resursu izsūtīšanas sistēmā un izsūtām tuvāko ugunsdzēsēju glābēju komandu uz notikuma vietu. Mums jānoskaidro arī, piemēram, cik stāvi ir degošajai ēkai, jo no tā atkarīgs nepieciešamo dienesta iesaistīto resursu skaits. Pēc tam arī jāvada notikums pa rācijām un jākoordinē process.
Saņemot zvanu, kas ir VUGD atbildības jomā, ir izstrādāts konkrēts jautājumu algoritms, lai labāk un precīzāk varētu iegūt informāciju no zvanītāja.
Kas ir tas, kas patīk un sniedz gandarījumu darbā?
Man patīk, ka katra dežūrmaiņa ir dažāda, nav divu vienādu notikumu, vienādu dežūrmaiņu. Saņemot zvanu, nezini, kas ir klausules otrā galā un kāda palīdzība ir nepieciešama.
Man ļoti patīk mans darbs, patīk palīdzēt cilvēkiem, risināt dažādas situācijas, vadīt dienesta resursus.
Gandarījumu sniedz apziņa, ka kādam esmu izdarījusi kaut ko labu, esmu palīdzējusi. Principā jau visa palīdzība sākas ar dispečeri, esam palīdzības sākumpunkts. Ir bijuši gadījumi, kad dzirdi, ka zvanītājs klausulē jau klepo, smok no dūmiem, un izdodas visu nokoordinēt tā, ka cilvēku izglābj. Viens no tādiem gadījumiem bija, kad zvanīja sieviete, teica, ka gaitenī kaut kas deg, bet nevar pateikt kas, jo viņa ir istabā ar diviem suņiem un netiek ārā. Bez panikas teicu, lai gaida palīdzību un stāv pie loga, lai ugunsdzēsēji viņu redz, jo vispirms, ierodoties notikuma vietā, glābj cilvēkus un tikai tad uzsāk dzēšanu. Pie sevis domāju, kaut glābēji ātrāk ierastos. Vieni ugunsdzēsēji no notikuma vietas ziņoja, ka neviens never vaļā durvis, bet otri, paldies Dievam, ieraudzīja šo sievieti un ar abiem suņiem caur logu nocēla lejā. Man bija liels atvieglojums un arī gandarījums, ka izdevās operatīvi izsūtīt nepieciešamos resursus. Protams, emocionāli domāju, kaut ātrāk aizbrauktu un izglābtu, un, kad tā notiek, vairojas vēlme strādāt un palīdzēt.
 |
Ja dari to, kas tev patīk, un darbs sniedz gandarījumu un enerģiju, nebūs jāmeklē laiks vai motivācija, lai to paveiktu, viss notiks dabiski. Man tā ir. |
* Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" projekts Nr. 8.3.5.0/16/I/001 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”
** Pilna 2021.gadā veiktā intervija lasāma: https://www.profesijupasaule.lv/intervija-vugd-112-zvanu-dispecers. Intervija tika publicēta 06.07.2021.