Ja uz ūdenstilpes ledus pamani gulbi, tas nenozīmē, ka viņš ir iesalis, parasti gulbis tur vienkārši sēž. Gulbji spēj vairākas stundas nekustīgi atrasties uz ledus, tāpēc, pavērojot putnu ilgāku laiku, visbiežāk apstiprinās, ka viņš ir spējīgs kustēties un paša spēkiem lidot.
Gulbji, kuri pārziemo Latvijā, uzturas neaizsalušos ūdeņos. Ja gulbja izvēlētā pārziemošanas ūdenstilpe tomēr aizsalst, tad viņš aizlido uz citu – neaizsalušu. Reizēm, no krasta skatoties, liekas, ka visa ūdenstilpe ir aizsalusi, tomēr, iespējams, tajā joprojām ir kāda vaļēja vieta, kurā gulbis vēl var baroties. Ja gulbis jutīs vajadzību pārcelties uz piemērotāku pārziemošanas un barošanās vietu, viņš uz to dosies.
Satraukumam nav pamata arī tad, ja ūdenstilpē ir manāms viens pats šogad izšķīlies gulbēns, kuru var atpazīt pēc pelēkā apspalvojuma. Tas, ka viņš ir jaunāks un viens pats, nenozīmē, ka viņš ir bezpalīdzīgs. Viņš spēj pats par sevi parūpēties un, lai to paveiktu, viņam nav obligāti nepieciešama citu gulbju kompānija. Nereti tas, ka gulbis ūdenstilpē atrodas viens, var nozīmēt to, ka šajā ūdenstilpē lielākam skaitam putnu vienkārši nepietiek barības.
Aicinām paturēt prātā – gulbji ir augēdāji. Nav nepieciešams tos piebarot ar maizi vai cita veida cilvēkiem paredzētu pārtiku!
Uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 ir jāzvana tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls – gulbim ir redzams ievainojums.
Ja rodas aizdomas, ka gulbis ir bezpalīdzīgā stāvoklī, tad ir jāzvana Latvijas savvaļas putnu palīdzības biedrībai “Drauga spārns” (tālr. 29420665) vai Latvijas Ornitoloģijas biedrībai (tālr. 67221580), lai konsultētos par savu novērojumu.