Kur patverties gaisa apdraudējuma laikā?

SVARĪGI! Gaisa apdraudējuma laikā izvēlies drošāko pieejamo patveršanās vietu. Ja tajā pašā ēkā ir pieejama patvertnei paredzēta telpa, izmanto to. Ja šāda telpa nav pieejama, patveries vietā, kur iespējams ievērot divu sienu principu. Ja tas nav iespējams, dodies uz drošāko pieejamo vietu telpās — prom no logiem, stikla, ārdurvīm un ārsienām, vēlams ēkas centrālajā daļā vai zemākā stāvā. Ja nav iespējams iekļūt telpās, meklē tuvāko aizsegu — grāvi, ieplaku, uzbērumu, sienu, pazemes pāreju, tuneli vai citu šķērsli.

Saņemot šūnu apraides paziņojumu par apdraudējumu gaisa telpā, galvenais princips, kas cilvēkiem jāievēro: apdraudējuma brīdī nav jāmeklē ideāla patveršanās vieta, bet jāizvēlas drošākā pieejamā vieta tur, kur cilvēks jau atrodas, ievērojot šādu izvēļu secību:

• publiskai patvertnei paredzēta telpa, ja tā ir tajā pašā ēkā un ir pieejama;

• vieta, kur iespējams ievērot divu sienu principu;

• drošākā pieejamā vieta;

• ja nav iespējams patverties telpās — tuvākais aizsegs vai zemākā vieta ārā.

Ja cilvēks atrodas telpā 

Gaisa apdraudējuma laikā galvenais ir pēc iespējas ātrāk samazināt apdraudējumu dzīvībai un veselībai. Tāpēc, atrodoties ēkā, nav jādodas ārā, lai meklētu citu patveršanās vietu, bet nekavējoties jāpatveras drošākajā pieejamajā telpā vai vietā tajā pašā ēkā.

Izvēloties telpu vai vietu, kur patverties, pirmā izvēle ir publiskai patvertnei paredzēta  telpa tajā pašā ēkā.

Ja ēkā, kurā cilvēks atrodas, ir pieejama patvertnei paredzēta telpa, tā ir izmantojama kā primārā izvēle patveršanās vietai.

Patvertne ir ēkā esoša telpa vai telpu grupa, kurā iespējams īslaicīgi patverties nozīmīga apdraudējuma laikā, piemēram, gaisa trieciena, artilērijas apšaudes vai cita līdzīga apdraudējuma gadījumā.

Svarīgi nosacījumi:

• patvertnes telpai jāatrodas tajā pašā ēkā vai tieši sasniedzamā ēkas daļā;

• tai jābūt pieejamai un atvērtai (atvēršanu nodrošina ēkas īpašnieks vai nozīmētā atbildīgā persona);

• tās sasniegšana nedrīkst prasīt pārvietošanos ārpus ēkas;

• pārvietošanās uz patvertni nedrīkst radīt lielāku risku nekā palikšana drošākā vietā ēkā.

Ja šie nosacījumi izpildās, tad, saņemot oranžā līmeņa šūnu apraides paziņojumu par apdraudējumu gaisā, organizēti un bez drūzmēšanās jādodas uz patvertnei paredzēto telpu.

Ja ēkā nav pieejama patvertnei paredzēta telpa, tad apdraudējuma laikā jādodas un jāuzturas telpā, kas atbilst divu sienu principam.

Divu sienu princips nozīmē, ka starp cilvēku un ārtelpu atrodas vismaz divas sienas.

Šāda rīcība samazina risku, ko var radīt sprādziena vilnis, šķembas, atlūzas, stikla lauskas, krītoši priekšmeti un citi bīstami faktori, kas var rasties gaisa apdraudējuma laikā.

Piemērotas vietas divu sienu principa ievērošanai var būt, piemēram, iekšējais koridors, telpa ēkas centrālajā daļā, vannasistaba vai tualete bez logiem, noliktava vai palīgtelpa bez logiem, tehniskā telpa ar masīvām sienām, kāpņu telpa bez lieliem logiem, ja tā neatrodas tieši pie stiklotas fasādes vai ārdurvīm, pagrabs vai pazemes līmenis, ja tas ir droši sasniedzams.

Ja nav iespējams ievērot divu sienu principu, jāizvēlas droša vieta.

Ja cilvēks atrodas lielā telpā ar logiem, piemēram, aktu zālē, sporta zālē, vestibilā, ēdamzālē, konferenču zālē vai tirdzniecības telpā, viņam jāpārvietojas uz citu telpu ēkā, prom no stikla un ārsienām.

Gaisa apdraudējuma laikā nav vēlams uzturēties pie logiem, pie stiklotām sienām, pie vitrīnām, pie ārdurvīm, pie balkona durvīm, uz balkona vai lodžijas, liftā, telpās ar lieliem stiklojumiem, telpās ar flīzēm pie sienas, pie ārsienām, pie smagiem priekšmetiem, plauktiem, lampām, ekrāniem vai konstrukcijām, kas var nokrist, kāpņu telpās ar lieliem logiem vai tiešu stiklotu izeju uz ielu un plašās atklātās telpās, kur nav aizsardzības pret šķembām un stikla lauskām.

Ja nav iespējams pilnībā izvairīties no šīm vietām, jāizvēlas vismazāk riskantā pozīcija: tālāk no stikla, tuvāk grīdai, aiz sienas, kolonnas, mēbeles vai citas masīvākas konstrukcijas.

Ja cilvēks atrodas ārā

Ja gaisa apdraudējuma laikā cilvēks atrodas ārā, tad nekavējoties jādodas uz tuvāko pieejamo ēku, ja vien to ir iespējams izdarīt ātri un droši.

Ja iekļūšana ēkā nav iespējama, jāmeklē tuvākais dabiskais vai mākslīgais aizsegs.

Ja nav iespējams aizsegs, jāizvērtē situācija (vai dzird dronam līdzīgu skaņu vai redz to gaisā) un savas spējas un jāturpina pārvietoties līdz tuvākajai patveršanās vietai.

Ja nav pieejams ne aizsegs, ne ēka, dzirdot dronam līdzīgu skaņu vai redzot to gaisā, cilvēkam jānoguļas zemē un jāaizsargā galva ar rokām, somu vai citu pieejamu priekšmetu.

Ja cilvēks atrodas transportlīdzeklī

Transportlīdzeklis nav uzskatāms par drošu patveršanās vietu gaisa apdraudējuma gadījumā. Ja cilvēks atrodas automašīnā vai citā transportlīdzeklī:

• transportlīdzeklis jānovieto tā, lai tas netraucētu operatīvajiem dienestiem;

• ja iespējams, tas jānovieto pie tuvākās ēkas, dabīga aizsega, meža, uzbēruma vai citas aizsargājošas vietas;

• cilvēkam jāpamet transportlīdzeklis un jādodas uz tuvāko drošāko vietu;

• ja transportlīdzekli nav iespējams pamest, jāizvērtē situācija, vai var turpināt pārvietoties līdz drošai vietai uz tuvāko patvēruma vietu;

• atrodoties transportlīdzeklī un dzirdot dronam līdzīgu skaņu vai redzot to gaisā, jānoguļas vai jānoliecas pēc iespējas zemāk un jāaizsargā galva.

Atrodoties sabiedriskajā transportā, jāseko transportlīdzekļa vadītāja norādījumiem. Ja transportlīdzeklis tiek apstādināts un pasažieri izlaisti, tad jādodas uz tuvāko ēku vai citu drošu vietu. 

Ja pamanīts drons vai aizdomīgs priekšmets

Pamantot nokritušu dronu, tā atlūzas vai citu nepazīstamu priekšmetu, svarīgi tam netuvoties, to neaiztikt un nepārvietot. No objekta nekavējoties jāatkāpjas drošā attālumā, jābrīdina apkārtējie un jāzvana 112. 

Šādu objektu nedrīkst fotografēt vai filmēt no tuva attāluma, kā arī nedrīkst publicēt tā atrašanās vietu sociālajos tīklos, lai nepieļautu cilvēku pulcēšanos un papildu apdraudējumu. Nokritis drons vai tā atlūzas jāuzskata par potenciāli bīstamu priekšmetu līdz brīdim, kad to pārbaudījuši atbildīgie dienesti.

Ieteikumi izstrādāti, apkopojot un pielāgojot Nacionālo bruņoto spēku un Krīzes vadības centra sniegtos ieteikumus un rīcības algoritmus, kā arī citu iestāžu un ārvalstu institūciju oficiāli publicētos materiālus par rīcību gaisa apdraudējuma laikā.