Turpinoties aukstajiem laikapstākļiem, 112 kontaktu centrs saņem satrauktu iedzīvotāju zvanus par gulbju atrašanos uz ledus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka:
- gulbji spēj vairākas stundas nekustīgi atrasties uz ledus. Pavērojot putnu ilgāku laika posmu, visbiežāk var gūt apstiprinājumu tam, ka gulbis nav iesalis un ka viņš ir spējīgs gan kustēties, gan paša spēkiem arī lidot;
- uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 ir jāzvana tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls, piemēram, gulbis ir ievainots.
Gulbji, kuri pārziemo Latvijā, uzturas neaizsalušos ūdeņos. Ja gulbja izvēlētā pārziemošanas ūdenstilpe tomēr aizsalst, tad viņš aizlido prom uz citu – neaizsalušu. Reizēm, no krasta skatoties, liekas, ka visa ūdenstilpe ir aizsalusi, tomēr, iespējams, tajā joprojām ir kāda vaļēja vieta, ko gulbis izmanto, lai varētu baroties. Ja gulbis jutīs nepieciešamību pārcelties uz piemērotāku pārziemošanas un barošanās vietu, viņš uz to dosies.
Satraukumam nav pamata arī tad, ja ūdenstilpē ir manāms viens pats šogad izšķīlies gulbēns, kuru var atšķirt pēc pelēkā apspalvojuma. Tas, ka viņš ir jaunāks un viens pats, nenozīmē, ka viņš ir bezspēcīgs. Viņš spēj pats par sevi parūpēties un, lai to paveiktu, viņam nav obligāti nepieciešama citu gulbju klātbūtne. Nereti tas, ka gulbis ūdenstilpē atrodas viens, var nozīmēt, ka šajā vietā lielākam skaitam putnu vienkārši nepietiek barības.
Iedzīvotājiem ir jāņem vērā arī tas, ka gulbji ir augēdāji. Nav nepieciešams tos piebarot ar maizi vai cita veida pārtiku, kas paredzēta cilvēkiem.
Aicinām!
- Ja uz ūdenstilpes ledus pamani gulbi, tas nenozīmē, ka viņš ir iesalis – pavēro viņu! Parasti gulbji uz ledus vienkārši sēž.
- Ja rodas aizdomas, ka gulbis ir bezspēcīgā stāvoklī, tad zvani Latvijas savvaļas putnu palīdzības biedrībai “Drauga spārns” (tālr. 2942 0665) vai Latvijas Ornitoloģijas biedrībai (tālr. 6722 1580), lai konsultētos par savu novērojumu.