Gandrīz 95 % aptaujāto ir saņēmuši šūnu apraides paziņojumus, un vairāk nekā puse jeb 51 % norāda, ka tos uztver nopietni. Tomēr tikai 9,3 % respondentu atzīst, ka nekavējoties rīkojas atbilstoši norādījumiem, savukārt 41,7 % pirms rīcības pārbauda papildu informāciju, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pasūtītā Norstat aptauja. Rezultāti liecina, ka, lai gan lielākā daļa aptaujāto pievērš uzmanību saņemtajiem paziņojumiem, viņu attieksme pret nepieciešamo rīcību atšķiras.
Aptaujas rezultāti atklāj arī citas atšķirības respondentu attieksmē pret šūnu apraides paziņojumiem. Gandrīz ceturtā daļa jeb 24,4 % aptaujāto pievērš tiem uzmanību, bet ne vienmēr uzskata par nepieciešamu rīkoties. Savukārt 11,7 % norāda, ka nerīkojas, jo uzskata, ka apdraudējums viņus personīgi neskars. Kopumā aptaujā piedalījās 1004 respondenti, no kuriem 89,4 % šūnu apraides paziņojumus saņēmuši jau vairākas reizes.
“Aptauja atklāj būtisku atšķirību starp to, cik labi iedzīvotāji pārzina šūnu apraidi, un to, kā viņi paši raksturo savu rīcību pēc paziņojuma saņemšanas. Lielākā daļa aptaujāto zina, kādi ir šūnu apraides paziņojumu līmeņi, tomēr tas ne vienmēr nozīmē gatavību rīkoties. Interesanti, ka respondenti, kuri nezina paziņojumu līmeņus, arī biežāk norāda, ka tiem nepievērš uzmanību vai tos ignorē. Tas liecina, ka zināšanām ir nozīme, taču tikpat būtiski ir panākt, lai cilvēki izprastu saņemto paziņojumu nopietnību un nepieciešamību atbilstoši reaģēt,” norāda pētījumu uzņēmuma “Norstat Latvija” vadītāja, socioloģe Linda Ezera.
“Šūnu apraides paziņojums jau ir oficiāla un uzticama informācija, ko nosūta atbildīgās iestādes. Lai izpildītu tajā sniegtos norādījumus, nav jāgaida papildu apstiprinājums ziņu pārraidē, sociālajos tīklos vai no līdzcilvēkiem. Ja paziņojumā norādīts rīkoties nekavējoties, meklējot papildu informāciju, varam zaudēt laiku, kas nepieciešams sevis pasargāšanai. Tāpēc aicinu saņemot šūnu apraides paziņojumu, izlasīt to līdz galam un rīkoties atbilstoši norādījumiem. Savukārt turpmākajai oficiālajai informācijai var sekot līdzi, jau atrodoties drošībā,” uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis.
Katrs devītais aptaujātais uzskata, ka apdraudējums viņu personīgi neskars
Aptaujas rezultāti izgaismo arī citu problēmu - daļa respondentu paziņojumu pamana, taču neuzskata iespējamo apdraudējumu par pietiekamu iemeslu rīcībai. Tomēr tas, ka paziņojuma saņemšanas brīdī apdraudējums vēl nav redzams vai jūtams, nenozīmē, ka tas nevar ietekmēt cilvēka drošību.
To atgādina arī augusta vētra, kuras laikā nogāzti koki aizšķērsoja ceļus, tika bojātas ēkas un automašīnas, radās elektrības un sakaru traucējumi. Šādās situācijās savlaicīgs brīdinājums dod iespēju sagatavoties, kamēr to vēl var izdarīt droši, piemēram, mainīt plānus, uzlādēt tālruni vai izpildīt citus paziņojumā norādītos drošības pasākumus.
“Cilvēkiem ir raksturīgi domāt, ka nelaimes notiek ar citiem, nevis ar viņiem pašiem. Ja cilvēks nekad nav piedzīvojis nopietnu apdraudējumu, viņam var būt grūti noticēt, ka tas var skart arī viņu. Tāpat nereti rodas sajūta, ka rīcībai vēl ir pietiekami daudz laika, piemēram, ja brīdinājums informē par vakarā gaidāmu vētru. Tāpēc ir vērtīgi jau laikus izveidot savu vai ģimenes rīcības algoritmu - pārdomāt, kādas darbības veiksim, saņemot dažādus brīdinājumus. Ja zinām, kā konkrētajā situācijā rīkoties, ir vieglāk pārvarēt sākotnējo vilcināšanos un savlaicīgi sagatavoties iespējamam apdraudējumam,” skaidro klīniskā psiholoģe Diāna Zande.
Latgalē gandrīz visi aptaujātie saņēmuši šūnu apraides paziņojumus, taču katrs trešais ne vienmēr uzskata par nepieciešamu rīkoties
Latgales respondentu atbildes atklāj atšķirību starp paziņojumu atpazīšanu un attieksmi pret nepieciešamo rīcību. Šajā reģionā 97 % aptaujāto norāda, ka ir saņēmuši šūnu apraides paziņojumus, bet 85 % pareizi atpazīst visu trīs paziņojumu līmeņu krāsas - sarkano, oranžo un dzelteno. Vienlaikus katrs trešais jeb 33,3 % norāda, ka pievērš paziņojumiem uzmanību, taču ne vienmēr uzskata par nepieciešamu rīkoties. Tas, ka cilvēks atpazīst paziņojumu, vēl nenozīmē, ka viņš uzskata par nepieciešamu izpildīt tajā sniegtos norādījumus.
Lai pievērstu uzmanību šūnu apraides paziņojumiem un mudinātu sekot tajos sniegtajiem norādījumiem, VUGD novembrī īsteno informatīvo kampaņu “Pamanu. Saprotu. Rīkojos.”. Tās pirmajā posmā īpaša uzmanība pievērsta paziņojumu pamanīšanai un tam, lai tie netiktu ignorēti. Atkarībā no apdraudējuma paziņojumos var būt norādīti dažādi drošības pasākumi, tostarp nepieciešamība sagatavoties iespējamai evakuācijai. Plašāk par kampaņu, ar tās vēstījumiem un izgatavotajiem izglītojošiem materiāliem iespējams iepazīties VUGD tīmekļvietnes sadaļā "Pamanu. Saprotu. Rīkojos."
“VUGD ikdienā redzam, cik nozīmīga ir cilvēka rīcība vēl pirms glābēju ierašanās un apdraudējuma iestāšanās. Brīdinājums dod iespēju sagatavoties, kamēr to vēl var izdarīt droši. Aicinu šo jautājumu pārrunāt arī ģimenē, lai ikviens zinātu, kas ir šūnu apraide, kā rīkoties pēc šūnu apraides paziņojuma saņemšanas un nepieciešamības gadījumā palīdzēt tuviniekiem. Izmantosim brīdinājuma doto laiku savai un tuvinieku drošībai,” aicina Mārtiņš Baltmanis.
Aptauju pēc VUGD pasūtījuma veica pētījumu uzņēmums Norstat, tiešsaistē aptaujājot 1004 respondentus visā Latvijā 2026. gada novembrī.
Par kampaņu
Kampaņa tiek īstenota Latvijas un Lietuvas kopīgā civilās aizsardzības projekta “MassMovement: no stratēģijas līdz drošībai - kopīgs Latvijas un Lietuvas projekts masu evakuācijas gatavībai un sabiedrības noturībai” (Nr. LL-00310) ietvaros. Tā ir pirmā no trim savstarpēji saistītām sabiedrības informēšanas kampaņām. Nākamajos posmos, kas paredzēti 2027. gadā, uzmanība tiks pievērsta mājokļa un ģimenes noturībai un gatavībai apdraudējuma situācijām, kā arī evakuācijas norisei un nepieciešamajai rīcībai.
Šī informācija sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu Interreg VI-A Latvijas – Lietuvas programmas 2021. – 2027. gadam projekta “MassMovement: No stratēģijas līdz drošībai - kopīgs Latvijas un Lietuvas projekts masu evakuācijas gatavībai un sabiedrības noturībai” (MassMovement, Nr. LL-00310) ietvaros.
Par tās saturu pilnībā atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.