Par kūlas ugunsgrēkiemPrint

19.03.2015

KŪLAS UGUNSGRĒKI – BĪSTAMI UN AIZLIEGTI!

2017.gada pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 3.februārī Smiltenes novada Blomes pagastā, kur pērnā gada zāle dega 2m2 platībā. 2016.gadā valstī reģistrēti 2730 kūlas ugunsgrēki, kuru rezultātā iznīcinātas 39 ēkas, bojā gājis viens cilvēks un cietuši septiņi cilvēki.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies par 2,21%. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2016.gadā izdega 3232 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 0,7% mazāk nekā 2015.gadā, kad izdega 3256 hektāri Latvijas teritorijas. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informē, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai.

Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku „sezona" nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli.

Lai šopavasar pasargātu sevi, savus tuviniekus un īpašumus, kā arī palīdzētu ugunsdzēsējiem novērst kūlas ugunsgrēkus, VUGD sniedz vairākus padomus kā rīkoties, lai novērstu kūlas degšanu un, ko darīt pamanot degam pērno zāli.


KO DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS DEGŠANU?

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” ir noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

Lai pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic pastāvīgi – regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.

Sakopjot savas piemājas teritorijas, īpašumus un arī neapsaimniekotās teritorijas, ir iespējams izvairīties no tā, ka pavasarī kāda neuzmanīgas rīcības rezultātā var izcelties plašs kūlas ugunsgrēks. Pieredze liecina, ka, sakopjot teritorijas, samazinās arī kūlas ugunsgrēku skaits, piemēram, Liepājā pēc tam, kad sāka sakopt Kara ostas teritoriju, ir samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.

KO DARĪT, JA IR IZVEIDOJIES KŪLAS UGUNSGRĒKS?

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.

Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms vēl liesmas būs izplatījušās lielā platībā.

VAI ES PATS VARU DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?

Pamanot kūlas ugunsgrēku, iedzīvotājam ir nekavējoties jāzvana uz tālruni 112 un jāinformē ugunsdzēsēji par kūlas degšanu. Ja iedzīvotājs pats vēlās uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju ierašanās, tad ieteicams ir sākotnēji objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.

Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī var izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metu attālumā no liesmām, jo tādejādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Jūtot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.

KO DARĪT, JA ES PAMANU KĀDU DEDZINĀM KŪLU?

Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju.

KĀDI SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK).

Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:

  • atbilstoši LAPK 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro;
  • atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro;
  • saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.

Kā arī VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sūta informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

KĀPĒC NEDRĪKST DEDZINĀT KŪLU – MĪTI UN PATIESĪBA!

Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti saistībā ar kūlas dedzināšanu, piemēram, ka dedzinot pērno zāli zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai:

  • MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt. PATIESĪBA:Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
  • MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai. PATIESĪBA:Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
  • MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. PATIESĪBA:Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu - dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.
  • MĪTS: Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm. PATIESĪBA:Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
  • MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. PATIESĪBA:Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji. Krievijā un Ukrainā, kur bija plašas un neapkoptas zemes platības, tika dedzināta kūla.

VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to ir nepietiekami, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu. Nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas. Kūlas ugunsgrēku skaitu varēs samazināt tad, ja būs aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi. 

VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēku – nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112!

SAISTĪTIE RAKSTI:

 

VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir bīstama un aizliegta

 

VUGD atgādina: rudenī jānopļauj zāle, lai pavasarī nedegtu kūla!

 

Statistika par kūlas ugunsgrēku skaitu