Print

~ Ugunsdzēsība Padomju Latvijas laikā ~

 

Sākotnēji ugunsdzēsības darbību regulēja padomju likumi, vēlāk nāca nacistiskās Vācijas uzliktās pārmaiņas, kuras uz vairākiem gadu desmitiem atkal nomainīja vienota ugunsdzēsības nozares attīstība visā Padomju Savienībā. Ugunsdrošība kļuva par vienu no valsts prioritātēm: veidoja rūpnīcu, iestāžu, kolhozu un citu iestāžu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, cēla garāžas mašīnām, veica profilaktiskos pasākumus un rīkoja ugunsdzēsības sporta sacensības. Par neatņemamu ugunsdzēsēju komandu ikdienas sastāvdaļu kļuva politnodarbības. Ugunsdzēsēju tehnisko bāzi veidoja Padomju Savienībā ražotā tehnika un aprīkojums.

 

Pieaugot iedzīvotāju skaitam un attīstoties ražošanai, palielinājās ugunsdzēsības daļu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu skaits. Pastiprināta uzmanība tika pievērsta ugunsdzēsēju apmācībai, dodot iespēju profesiju apgūt ne tikai Latvijā, bet arī PSRS izglītības iestādēs.

 

Augot pilsētām un rūpniecībai, pieauga ugunsdrošības uzraudzības nozīme un  lielāka uzmanība tika pievērsta ugunsdrošības noteikumu ievērošanai, kontrolei un izglītošanai.

 

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas daudzas no Padomju laikā ieviestajām prasībām ugunsgrēku dzēšanā, darba organizācijā, ugunsdrošībā un apmācībā tika pārņemtas un tiek izmantotas arī šodien.

 

1940.-1945.gads

 

Pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā ugunsdzēsības jomā notika pārmaiņas un tika ieviesti PSRS pastāvošie normatīvie akti. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju biedriem reorganizācijas rezultātā tika noņemtas formas tērpa zīmotnes un uzpleči, tika nodoti biedrību karogi. 

Lasīt vairāk.

 

1945.-1955.gads

 

1945.gada beigās norisinājās pirmā pēckara Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību konference, kuras laikā nodibināja vienotu LPSR Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. To vadīja LPSR Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību Centrālā padome. 

Lasīt vairāk.

 

1955.-1965.gads

 

Atjaunojoties tautsaimniecībai, 50.gados liela vērība tika pievērsta ugunsdrošības profilaksei un rūpniecības objektos, iestādēs, organizācijās, skolās un iedzīvotāju vidū plaši tika veikts informatīvais darbs par ugunsdrošības jautājumiem. 

Lasīt vairāk.

 

1965.-1975.gads

 

Saskaņā ar PSRS Ministru padomes 1966.gada maija lēmumu „Par ugunsdzēsības organizācijas uzlabošanu valstī”, tika noteikti divi galvenie ugunsdzēsības dienestu veidi: profesionālais, kurā ietilpst Iekšlietu ministrijas militarizētā, nemilitarizētā un resoru ugunsdzēsība, un brīvprātīgais. 

Lasīt vairāk.

 

1975.-1985.gads

 

Pēc Mācību vienības pārcelšanas uz Ķengaraga ielu, Rīgā, ēka Hanzas ielā piedzīvoja nopietnu reorganizāciju un pārbūvi. Vienā no ēkas stāviem 1978.gada septembrī  tika ierīkots Centrālais ugunsdzēsības sakaru punkts. Savukārt, citā ēkas daļā 1978.gadā starptautisko sacensību laikā tika atklāta ugunsdzēsības tehniskā izstāde. 1980.gadā Latvijas ugunsdzēsības tehniskajai izstādei piešķīra muzeja statusu.  

Lasīt vairāk.

 

1985.-1990.gads

 

Lielajos uzņēmumos, kolhozos un padomju saimniecībās darbojās brīvprātīgo ugunsdzēsēju pirmorganizācijas. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība bija kļuvusi par ražošanas uzņēmumu ar daudzveidīgu profilu: sadarbībā ar Valsts apdrošināšanas iestādēm liela uzmanība tika veltīta aģitācijas pasākumiem iedzīvotāju vidū.. 

Lasīt vairāk.