Print

1955.-1965.gads

 

Atjaunojoties tautsaimniecībai, 50.gados liela vērība tika pievērsta ugunsdrošības profilaksei un rūpniecības objektos, iestādēs, organizācijās, skolās un iedzīvotāju vidū plaši tika veikts informatīvais darbs par ugunsdrošības jautājumiem.

 

1956.gadā tika veikta kārtējā ugunsdzēsības dienesta reorganizācija: ugunsdzēsēju komandas tika pārdēvētas par Patstāvīgajām militarizētajām ugunsdzēsēju daļām un to priekšnieki atbildēja ne tikai par dienesta organizāciju un ugunsgrēku dzēšanu, bet kopā ar daļās esošajiem inspektoriem arī par sava pārraudzības rajona ugunsdrošību. 

 

Valstī pieauga brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību skaits un 1958.gadā tām bija vairāk nekā 57000 biedru.

 

Ieviešot inženieru štata vietas, 60. gados Ugunsdzēsības pārvalde un Pilsētu patstāvīgās militarizētās ugunsdzēsēju daļās pakāpeniski kļuva par inženiertehnisku dienestu. 1962.gadā izveidoja Ugunsdzēsības izmēģinājumu staciju, kas izmeklēja lielos ugunsgrēkus, sniedza ekspertīzes slēdzienus, veica zinātniski pētniecisko darbu, pārbaudīja dažādu vielu, materiālu un elektrisko sadzīves priekšmetu ugunsbīstamību.

 

1964.gada janvārī PSRS Sporta biedrību un organizāciju savienībā nodibināja Vissavienības ugunsdzēsības sporta federāciju. Pēc mēneša tika izveidota Latvijas Ugunsdzēsības sporta federācija. Septembrī „Dinamo” stadionā notika LPSR čempionāts ugunsdzēsības sportā. Pēc gada notika pirmais oficiālais PSRS čempionāts ugunsdzēsības sportā, kurā startēja arī Latvijas izlase.

 

Lielākie pārbaudījumi ugunsdzēsējiem tajā laikā bija ugunsgrēks Šķirotavas stacijā (1961.gads), kas izcēlās pēc divu vilcienu sadursmes, tvaikoņa „Jānis Rainis” kravas tilpnē (1961.gads), Tramvaju un trolejbusu pārvaldes remontdarbnīcās (1962.gads), Valsts filharmonijā (1963.gads) un Mežaparka lielajā estrādē (1963.gads).