Print

1918.-1925.gads

 

Pirmajos pēckara gados radās ideja veidot ugunsdzēsējus vienojošu organizāciju, jo daudzus organizatoriskus, saimnieciskus un finansiālus jautājumus vajadzēja risināt visas valsts mērogā. 1921.gada maijā, piedaloties 76 brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām no visas Latvijas un pārstāvjiem no pilsētu komandām, sanāca I Latvijas ugunsdzēsēju kongress, kurā nolēma dibināt Latvijas Ugunsdzēsēju savienību.

 

Latvijas Ugunsdzēsēju savienībai ir nenovērtējama nozīme ugunsdzēsības attīstībā, jo tās darbības laikā tika izstrādāti daudzi ugunsdzēsēju darbību reglamentējoši dokumenti, instrukcijas komandieru apmācībai, jauna formas tērpa apraksti, noteikta biedra naudas maksa, izstrādāta apbalvojumu kārtība un izveidots mēneša izdevums „Ugunsdzēsējs”, kā rezultātā daudzās brīvprātīgo ugunsdzēsēju un pašvaldību komandas sāka darboties pēc vienotiem principiem.

 

1922.gadā Saeima pieņēma likumu par strādnieku apdrošināšanu nelaimes gadījumos, saskaņā ar kuru valsts, pašvaldību un privāto uzņēmēju algotie ugunsdzēsēji tika apdrošināti pret iespējamajiem nelaimes gadījumiem darbā.

 

1924.gadā norisinājās Latvijas Ugunsdzēsēju savienības organizētā I Latvijas uguns apkarošanas izstāde, kura iepazīstināja ar ugunsgrēku apkarošanas jomā paveikto, jaunumiem ugunsdzēsības tehnikā, aprīkojumā, celtniecības un ugunsdrošu būvju jomā.