Print

1875. - 1885.gads

 

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību sekmīgās darbības rezultātā auga sabiedrības uzticība tām. To skaits pieauga, bet turpināja pieaugt arī ugunsgrēku skaits.

 

Lai uzlabotu ugunsdrošības stāvokli pilsētā, Rīgas pilsētas valde 1882.gadā izveidoja tā saukto „skrejošo kolonnu”, kuras darbiniekus kā patstāvīgus ugunsdzēsējus algoja pilsēta. „Skrejošā kolonna” sastāvēja no 16 labi apmācītiem vīriem un tie izvietojās Maskavas ielā.  

 

Lielu uzmanību biedrības pievērsa apmācības procesam, tomēr tajā laikā katrs mācījās tikai savu darbarīku apkalpošanu. Visaugstāk tika vērtēti kāpēji un stobrveži.

 

1882.gadā Rīgas pašvaldības iestādes pieņēma „Sabiedrisko ugunsdrošības programmu”, kurā paredzēja būtisku tālāko nozares attīstību, tajā skaitā arī ugunsdzēsēju depo būvniecību un arodnieciskas Rīgas pilsētas ugunsdzēsēju komandas izveidošanu.

 

Liels progress ugunsgrēku pieteikšanā notika līdz ar pirmās telefonu stacijas atklāšanu Rīgā 1882.gada jūlijā.