Print

1865. - 1875.gads

 

1864.gada 19.novembrī notika Rīgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības dibināšanas sanāksme, kurā par biedrības priekšsēdētāju ievēlēja ierēdni Ivanu Himilleru (1835-1876). 1865.gada 15.februārī apstiprināja biedrības statūtus un Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība uzsāka savu darbību - vāca ziedojumus, iegādājās pašu nepieciešamāko aprīkojumu, organizēja apmācību  un izveidoja četras nodaļas.

 

17.maijā Rīgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības komanda pirmo reizi organizēti izbrauca uz ugunsgrēku dūmvadu tīrītāja sētas mājā Aleksandra ielā (tagad Brīvības iela) Rīgā. Tas arī tiek uzskatīts par ugunsdzēsības Latvijā aizsākumu.

 

Turpmākajos gados biedrība ieguva iedzīvotāju atzinību, kas ļāva saņemt bagātīgus ziedojumus, dāvinājumus un tādējādi attīstīt tehnisko iekārtu bāzi, iegādājoties rokas un tvaika „šļirces” (sūkņus), mehāniskās kāpnes un šļūtenes. Aktīvie brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedri tajā laikā iedalījās stobrvežos, šļirču vīros, lauzējos un kārtībniekos.

 

1865.gadā sarosījās arī jelgavnieki un izveidoja Jelgavas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, par kuras pirmo priekšsēdētāju kļuva maiznieks Ādolfs Eduards Prāls. Savukārt, Liepājā paralēli veidojās brīvprātīgo un pilsētas algoto ugunsdzēsēju komandas.

 

Pieaugot ugunsgrēku skaitam, 1875.gadā Rīgā tika pabeigta ugunsdzēsēju telegrāfa ierīkošana ar 53 vietām, kurās paziņot par ugunsgrēka izcelšanos.