Print

~ Ugunsdzēsība Krievijas impērijas laikā ~

 

Kurzemes un Vidzemes pilsētās 19.gs. beigās strauji attīstījās lielrūpniecība un ostās pieauga preču apgrozījums. Rīga kļuva par visas Baltijas lielāko rūpniecības pilsētu.

Paplašinoties pilsētām un arvien vairāk lauciniekiem pārceļoties uz tām dzīvot, pieauga arī postošu ugunsgrēku skaits. Pirmā, skaitliski nelielā pilsētas ugunsdzēsēju komanda 1845.gadā tika izveidota Dinaburgā (Daugavpilī). Rīgā darbojās četras policijas ugunsdzēsēju komandas. Tomēr tās bija bezspēcīgas cīņā ar 1864.gada vasaras lielajiem ugunsgrēkiem Maskavas priekšpilsētā (tagadējā Latgales teritorija). Tām bija nepietiekams tehniskais nodrošinājums un profesionālā sagatavotība.

Rīgas tirgotāji, rūpnieki un sabiedriskie darbinieki saprata, ka neefektīvās ugunsgrēku dzēšanas sistēmas vietā Rīgā ir jāveido organizētas, apmācītas un profesionālas ugunsdzēsēju komandas. 1865.gadā tika izveidota Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, kas uzsāka aktīvu darbību.

Pēc tam brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības sāka veidoties arī Jelgavā, Piltenē, Cēsīs, Valmierā, Limbažos, Jēkabpilī, Tukumā, Liepājā un citās pilsētās. Pirms 1.pasaules kara Latvijā jau darbojās vairāk kā 90 brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības.

Cīņā ar uguni bija sācies jauns posms.

1865. – 1875.gads

1864.gada 19.novembrī notika Rīgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības dibināšanas sanāksme, kurā par biedrības priekšsēdētāju ievēlēja ierēdni Ivanu Himilleru (1835-1876).

Lasīt vairāk.

1875.  1885.gads

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību sekmīgās darbības rezultātā auga sabiedrības uzticība tām. To skaits pieauga, bet turpināja pieaugt arī ugunsgrēku skaits.

Lasīt vairāk.

1885. – 1895.gads

No 1886.gada līdz 1902.gadam pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta pilsētā uzbūvēja četrus ugunsdzēsēju depo – Maskavas ielā 3, Matīsa ielā 9, Akmeņu ielā 17 un Ludzas ielā 24, kas ievērojami ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu. Šajās ēkās, izņemot Ludzas ielā 24, arī mūsdienās atrodas ugunsdzēsēju depo.

1895. – 1905.gads

19. un 20.gadsimtu mijā, attīstoties rūpniecībai un tirdzniecībai, Rīgā, Liepājā, Jelgavā un Daugavpilī turpināja pieaugt iedzīvotāju skaits. Pilsētās veidojās labiekārtotu dzīvojamo namu un strādnieku kvartāli, kā arī rūpnieciskie un administratīvie centri. Pilsētu pārvaldes attīstīja pašvaldību subsidētos dienestus, tajā skaitā arī ugunsdzēsības iestādes. Lai nodrošinātu ugunsdrošību rūpnieciskajos objektos un strādnieku dzīvojamajos rajonos, visā Latvijā turpināja veidoties jaunas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības ar izbraukuma komandām.

1905. – 1918.gads

1907.gada sākumā Rīgas pilsētas valde pabeidza ugunsdzēsības reorganizāciju, kuras rezultātā tika izveidota Rīgas pilsētas ugunsdzēsēju komanda, kas sastāvēja no „skrejošās kolonnas” un policijas ugunsdzēsēju komandām.

Lasīt vairāk.