Print

1990.-1995.gads

 

90.gadu sākumā ugunsdzēsības sistēmu skāra plašas reformas, jo jaunajai Latvijas valstij bija jānosaka ugunsdzēsības dienesta pārvaldes forma un jāpieņem normatīvie akti. 1990.gada 1.novembrī Rīgā izveidoja Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu.

1991.gadā izstrādāja formas tērpu un emblēmu, ieviesa dienesta pakāpes: ierindas sastāvs - ierindnieks; jaunākais komandējošais sastāvs - kaprālis, seržants, virsseržants, virsnieka vietnieks; vidējais komandējošais sastāvs - leitnants, virsleitnants, kapteinis; vecākais komandējošais sastāvs - majors, pulkvežleitnants, pulkvedis; augstākais komandējošais sastāvs - ģenerālis.

1992.gada aprīlī stājās spēkā likums „Par ugunsdrošību”, kas noteica, ka Latvijā ir trīs veidu ugunsdrošības dienesti – Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments, iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ugunsdrošības dienesti un brīvprātīgie ugunsdrošības formējumi.

Lai sagatavotu profesionālus ugunsdzēsējus, 1991.gada 8.oktobrī Mācību centrā tika izveidoti 11 mēnešu kursi jaunākā un vidējā komandējošā sastāva sagatavošanai un 40 dienu apmācība ugunsdzēsējiem. 1994.gadā uz Mācību centra bāzes izveidoja Ugunsdrošības tehnisko skolu.

 

1994.gadā atjaunoja un reģistrēja Latvijas Ugunsdzēsības sporta federāciju.