Eksperti: Cilvēku ar invaliditāti situācijas uzlabošana katastrofās jāsāk ar domāšanas maiņuPrint

13.01.2015

Otrdien, 13.janvārī, vienojoties par to, ka katastrofu pārvaldīšanā tikai daļēji tiek ņemtas vērā cilvēku ar invaliditāti vajadzības krīzes situācijās un ir nepieciešams strādāt pie risinājumiem situācijas uzlabošanai, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā noslēdzās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīkotais ekspertu darba seminārs. Seminārs bija viens no Latvijas prezidentūras ES Padomē oficiālajiem pasākumiem.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa uzsvēra, ka: „Katastrofas vissmagāk pārcieš visneaizsargātākās sabiedrības grupas kā, piemēram, cilvēki ar invaliditāti. Tādēļ ir jānodrošina labāka izpratne par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām un jāizvērtē iespējamie risinājumi, lai samazinātu katastrofu negatīvās sekas. Es ceru, ka šī darba semināra iznākums ir stingrs pamats turpmākai ES politikas virzībai cilvēku ar invaliditāti īpašo vajadzību iekļaušanai katastrofu pārvaldībā.”

 

Kā norādīja Labklājības ministrs Uldis Augulis: „Latvijas  prezidentūra  īpaši  akcentēs  invaliditātes  politiku. Līdz šim cilvēku  ar  invaliditātes  jautājumi katastrofu  vadības kontekstā ir maz skatīti  un analizēti, vismaz Latvijā noteikti. Ik gadu piedzīvojam vētras, sniegputeņus, plūdus un ugunsgrēkus, kuros cilvēki ar invaliditāti ir īpaši neaizsargāti.  Viens  no  iemesliem ir ne tikai ierobežotās funkcionālās   spējas,  bet  arī  pašu cilvēku un līdzcilvēku zināšanu trūkums, kā pareizi sevi un savu slimo tuvinieku glābt šādās  situācijās”.

 

Problēmas risināšanas pamats ir domāšanas maiņa dažādos pārvaldības līmeņos. Šobrīd valstu un iestāžu civilās aizsardzības plāni, evakuācijas plāni, informēšanas un apziņošanas sistēmas ir izstrādātas, ņemot vērā to, ka iedzīvotāji spēj redzēt, dzirdēt un kustēties. Savukārt, kā norādīja Zviedrijas civilās aizsardzības aģentūras vecākais padomnieks Kjells Larsons (Kjell Larsson), „Viens no sešiem cilvēkiem Eiropā ir ar invaliditāti, bet mēs neņemam vērā viņu vajadzības.” Lai veicinātu civilās aizsardzības speciālistu izpratni par cilvēku ar invaliditāti vajadzības krīzes situācijās, ir jāstiprina sadarbība starp šīm abām pusēm gan valstiskā, gan pašvaldību līmenī. Viens no šīs sadarbības rezultātiem varētu būt civilās aizsardzības plānu papildināšana ar pasākumiem, kas vērsti uz šo cilvēku vajadzību apzināšanu un realizēšanu, jo, kā norādīja Armando Barioss (Armando J. Vásquez Barrios), „Katastrofu pārvarēšanas plānošanas posmā svarīgi ir ievērot vienlīdzību starp cilvēku ar invaliditāti un pārējo cilvēku vajadzībām.”

 

Kā viens no labākajiem piemēriem praktiskai abu pušu sadarbībai bija taifūna “Haijan” katastrofa, kuras laikā nevalstiskā organizācija uzņēmās izveidot kontaktpunktus cilvēkiem ar invaliditāti, lai veidotu saikni starp viņiem un dienestiem, atzīmējot cilvēku atrašanās vietas, viņu vajadzības un esošos palīdzības dienestus, tādejādi dodot milzīgu atbalstu katastrofas pārvaldībā iesaistītajiem glābšanas dienestiem.

 

Lai samazinātu katastrofas radītās sekas, nozīmīga ir informēšana un izglītošana. Šajā jomā svarīgi ir atcerēties, ka cilvēki ar invaliditāti informāciju nevar iegūt tradicionālā veidā – lasot, dzirdot vai redzot, līdz ar to glābšanas dienestiem un citām institūcijām jāparedz iespēja izveidot un nodot informāciju audio formātā, viegli lasāmā valodā vai zīmju valodā. Lielu ieguldījumu informācijas pieejamībā var nodrošināt arī inovatīvu un tehnoloģisku risinājumu ieviešana atbildīgo dienestu darbībā. Semināra ietvaros norisinājās arī izstāde, kurā bija apskatāmi vairāki no iespējamajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.

 

Semināra laikā eksperti arī secināja, ka cilvēku ar invaliditāti iespējas izglābties krīžu situācijas samazina arī tas, ka glābšanas dienestu personāls nav speciāli apmācīts, kā sazināties ar šiem cilvēkiem, piemēram, zīmju valodā. Līdzās tam ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu glābšanas aprīkojumu, kā arī specifiskās zināšanas par cilvēku ar ierobežotām fiziskām spējām glābšanu.

 

 

 

Pēc semināra gūtās atziņas, ieteikumus un identificētās problēmas apkopos un izstrādās Eiropas Savienības Padomes secinājumu projektu, par kuru paredzētas diskusijas Padomes civilās aizsardzības darba grupā (PROCIV). Latvijas prezidentūras mērķis ir panākt, lai šos Padomes secinājumus pieņemtu pirms gaidāmās trešās Pasaules konferences par katastrofu riska mazināšanu, kas notiks Japānā šī gada 14.-18.martā.

 

 

Mediju kontaktiem:

Viktorija Gribuste

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece

Tel.: 29468106; E-pasts: vugd.gov.lvviktorija.sembele