Ugunsdrošība

Ugunsdrošība ir atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu.

Diemžēl nereti par ugunsdrošību cilvēki sāk domāt vien tad, kad uzzina par traģiskām ugunsnelaimēm vai nelaime piemeklējusi pašus. Tikai tad arī saprotam, ka lielo traģēdiju izraisījis pat sākumā šķietami neliels ugunsdrošības normu pārkāpums vai pašu neuzmanība.

Cilvēkiem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību ugunsdrošībai savos īpašumos, jo kā liecina statistika vairāk kā puse no ugunsgrēkiem valstī izceļas tieši dzīvojamajās mājās. Šeit ugunsgrēka iemesls var būt saistīts ar bojātām apkures ierīcēm vai to nepareizas ekspluatācijas, bojātas sadzīves elektrotehnikas izmantošana, tāpat neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā neuzmanīga smēķēšana vai bez uzraudzības atstātas sveces. Pievēršot pienācīgu uzmanību ugunsdrošībai, pastāv mazāka varbūtība izcelties ar uguni saistītām nelaimēm.

Ugunsdrošības prasību ievērošana palīdz novērst ugunsgrēkus, bet, ja tomēr ugunsgrēks ir izcēlies, ugunsdrošību prasību ievērošana sekmē ugunsgrēka dzēšanu, kā arī samazina nodarīto kaitējumu. Kaut gan ar likumu nav noteikts, ka katrā dzīvojamā mājā vai dzīvoklī jābūt dūmu detektoram vai ugunsdzēsības aparātam, taču ugunsgrēka gadījumā tie var glābt ne vien īpašumu, bet pat cilvēka dzīvību! Piemēram, ja mājās būs dūmu detektors, tas sadūmojuma gadījumā naktī pamodinās dzīvokļa iemītniekus, vēstot par notikušo nelaimi.

Ugunsdrošība sniedz iespēju, ietaupīt gan finansu līdzekļus ugunsgrēku dzēšanai un to seku likvidācijai, gan saudzēt mantisko vērtību bojāeju un glābt pašu svarīgāko - dzīvību!

Ugunsdrošības prasības

Ugunsdrošības prasības ir prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas. Šīs prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi”.

Projektējot un būvējot jaunas, renovējamas, rekonstruējamas un restaurējamas būves un to konstruktīvos elementus ir jāievēro ugunsdrošības prasības, kas noteiktas būvnormatīvos. Piemēram, minimālās ugunsdrošības prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 28.jūnija noteikumos Nr.498 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība””. Normatīvos aktus, kuros ir iekļautas ugunsdrošības prasības skatīt sadaļā „Tiesību akti”.

Ugunsdrošības uzraudzība

Ugunsdrošības uzraudzības pamatā ir ugunsdrošības pārbaužu veikšana, lai kontrolētu normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu.

Ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) valsts ugunsdrošības uzraudzības  inspektori (amatpersonas, kurām ir noteikts šāds pienākums amata aprakstā).

Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru tiesības

Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem ir tiesības jebkurā laikā pārbaudīt ugunsdrošību uzraugāmajos objektos, pieprasīt objektu vadītājiem novērst atklātos normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus, kā arī atbilstoši savai kompetencei:

1) Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma noteiktajā kārtībā apturēt vai ierobežot būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatāciju, būvdarbus vai produkcijas laišanu tirgū;

2) Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu.

Ugunsdrošības pārbaude

Ugunsdrošības pārbaužu laikā VUGD valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori pārbauda objekta atbilstību ugunsdrošības noteikumu prasībām veicot objekta teritorijas, būvju, ēku, telpu un iekārtu vizuālo apskati, izvērtējot ugunsaizsardzības sistēmu darba stāvokli, objekta nodrošināšanu ar ārējo un iekšējo ugunsdzēsības ūdens apgādi, izskata nepieciešamo dokumentāciju. Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors par pārbaudes gaitu un rezultātiem sastāda pārbaudes aktu.

Atbildība par ugunsdrošību un pienākumi

Par ugunsdrošību iestādē, organizācijā vai komercsabiedrībā ir atbildīgs tās vadītājs. Attiecīgās iestādes, organizācijas vai komercsabiedrības vadītāja pienākums ir:

1)     nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību izpildi;

2)     nodrošināt darbinieku apmācību ugunsdrošības jomā;

3)     nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;

4)     pēc valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora pieprasījuma sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju;

5)     ugunsgrēka gadījumā līdz ugunsdzēsēju ierašanās brīdim organizēt ugunsdzēsības pasākumus.

Iedzīvotāju pienākumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir pildīt normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības un ugunsgrēka gadījumā ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Dzīvojamo ēku, to daļu un dzīvokļu īpašnieku, valdītāju, pārvaldnieku, kā arī īrnieku un nomnieku pienākumi ir uzturēt īpašumā (valdījumā, pārvaldīšanā) esošās dzīvojamās ēkas, to daļas un dzīvokļus, kā arī īrētās un nomātās dzīvojamās ēkas, to daļas un dzīvokļus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām, un ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus.

Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu uzliekamie naudas sodi

Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori, veicot ugunsdrošības uzraudzību, informē sabiedrību par preventīviem pasākumiem ugunsdrošības jomā.

Ugunsdrošību reglamentējošie normatīvie akti

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums

Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi”

Ministru kabineta 2011.gada 28.jūnija noteikumi Nr.498 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība"”

Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi”

Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumi Nr.256 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"”

Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra noteikumi Nr.38 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"”

Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumi Nr.142 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm””

Ministru kabineta 2002.gada 29.oktobra noteikumi Nr.485 „Par Latvijas būvnormatīvu LBN 242-02 “Gāzes sadales un lietotāju ārējie tīkli””

Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.229 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 241-03 "Iekšējās gāzesvadu sistēmas un gāzes iekārtas"”

Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra noteikumi Nr.534 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija””

Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem”

Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.102 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami””

Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumi Nr.1000 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 209-09 “Mazstāvu dzīvojamās mājas””

Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumi Nr.709 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-07 "Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve"”

Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumi Nr.567 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves””