"Ekoloģisko avāriju seku likvidēšana un vides piesārņojuma mazināšana Lielupes baseina teritorijā" (Lielupe ECO, LLIV-315)Print

25.04.2012

2012. gada 16. aprīlī Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar projekta partneriem no Latvijas un Lietuvas uzsāka projekta „Ekoloģisko avāriju seku likvidēšana un vides piesārņojuma mazināšana Lielupes baseina teritorijā” (Lielupe ECO, LLIV-315) īstenošanu.

Projekta mērķis ir ekoloģisko katastrofu novēršana un seku likvidēšana, kā arī piesārņojuma mazināšana Latvijas - Lietuvas pierobežas teritorijā.

Vadošais partneris – Jelgavas pilsētas dome.

Projekta partneri:

  • Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;
  • Šauļu apgabala ugunsdzēsības un glābšanas pārvalde;
  • Paņevežas apgabala ugunsdzēsības un glābšanas dienests;
  • Jelgavas novada dome.

Projekta uzdevumi:

  • Izstrādāt kopīgu glābšanas darbu plānu ekoloģiskās katastrofas gadījumā;
  • Uzlabot iesaistīto operatīvo dienestu materiāli-tehnisko nodrošinājumu, kā arī zināšanas un iemaņas ekoloģisko katastrofu novēršanā un seku likvidēšanā;
  • Apmainīties ar „labas prakses" piemēriem ekoloģisko avāriju seku likvidēšanā, celt sabiedrības informētības līmeni par ekoloģijas problēmām Latvijas - Lietuvas pārrobežu reģionā.

Projekta ietvaros tiks iegādāta tehnika:

  • Kompaktiekrāvējs Bobcat ar piekabi;
  • Konteiners ar aprīkojumu ekoloģisko avāriju seku likvidēšanai,
  • Alumīnija laiva ar 60Z motoru,
  • Piekabe laivas transportēšanai,
  • Pneimatiskie rīki, divi komplekti,
  • Operatīvās vadības štāba transportlīdzeklis ar aprīkojumu,
  • 4x4 auto sabiedrības apziņošanai.

Projekta kopējais finansējums: 1 150 511.00,- EUR (VUGD daļa 346 928.00,- EUR (līdzfinansējums 52 039.20,- EUR).

Projekta realizācijas laiks: 2012. gada 16. aprīlis - 2014. gada 15. jūnijs.

Projekta preses relīzes:

Gatavojas Latvijas-Lietuvas pārrobežu mācībām

Noslēdzas Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projekts ekoloģiskā piesārņojuma likvidēšanā

_________________________________________________________________________________________________________________________________

2012.gada 21.septembrī, Jelgavā notika Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta atklāšanas konference.

Projekta atklāšanas konferencē tā partneri iepazīstināja ar plānotajiem projekta mērķiem un pasākumiem to izpildei.

Uzlabojot materiāli-tehnisko nodrošinājumu, VUGD projekta ietvaros iepirks operatīvā štāba automobili, 4x4 apvidus auto iedzīvotāju apziņošanai, konteineru ar aprīkojumu naftas produktu avāriju seku likvidēšanai, pneimatiskā aprīkojuma komplektu naftas produktu avāriju seku likvidēšanai, universālo iekrāvēju ar treileri un kuteri bonu izvietošanai uz ūdenstilpnes. Šī tehnika pēc iegādes atradīsies VUGD Zemgales reģiona struktūrvienībās un tiks izmantota ekoloģisko avāriju seku likvidēšanas pasākumos.

 

_____________________________________________________________________________

2012.gada decembrī VUGD saņēma divas projektā plānotās tehnikas vienības: kompaktiekrāvēju „Bobcat” ar piekabi un laivu ar piekabi.

____________________________________________________________________________

No 2013.gada 10. līdz 12.aprīlim VUGD Zemgales reģiona brigādes amatpersonas piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz Nīderlandi.

Pieredzes apmaiņas braucienā bija iespēja iepazīties ar Nīderlandes pieredzi ūdens resursu apsaimniekošanā un plūdu risku novēršanā, kas ir aktuāls jautājums Jelgavas pilsētas teritorijai.

Ar esošo ūdens sistēmas sakārtošanu un apsaimniekošanu dalībniekus iepazīstināja darbinieki no Groningenas Reģionālās Ūdens apsaimniekošanas pārvaldes, tā ir viena no 25 Nīderlandē izveidotajām pārvaldēm. To galvenās funkcijas ir plūdu aizsardzība, augsnes mitruma regulēšana, ūdens kvalitātes novērošana un notekūdeņu attīrīšana.

50 % Nīderlandes teritorijas atrodas zem jūras līmeņa, tādējādi 60 % valsts teritorijas ir pakļauta plūdu riskam, ko izraisa stipra vēja radīti jūras paisumi, kā arī iekšzemes ūdeņu palielinājums intensīvu nokrišņu gadījumā. Groningenas reģionā, kā arī visā pārējā valstī izveidota grāvju un kanālu sistēma, pastāvīgi notiek to apsekošana un kontrole, lai neveidotos to piesārņošana un aizsprosti. Plūdu riska mazināšanai tiek veidota polderu sistēma (nosusināta, ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par tuvumā esošo ūdenstilpju līmeni), katrs aprīkots ar dambjiem, grāvjiem un sūkņu stacijām. Vizītes laikā tika apmeklēta viena no lielākajām stratēģiskas nozīmes pretplūdu hidrotehniskajām būvēm– sūkņu stacija Groningenas tuvumā, no sūknētavas apkalpes personāla tika saņemta informācija, kā tiek nodrošināta plūdu prognozēšana un operatīvās brīdināšanas sistēma, lai pretplūdu aizsardzības sistēma veiksmīgi darbotos un dotu vēlamo efektu.

Kopumā Nīderlandes ūdens apsaimniekošanas piemērs ir ļoti pozitīvs un vērā ņemams - pārvaldības sistēma ir efektīva, jo ūdens kvalitātes nodrošināšanā tiek iesaistīti Nīderlandes iedzīvotāji.

Kā arī Nīderlandes iedzīvotāji ik pa četriem gadiem ievēl pārvaldes padomi, kontrolējot tās darbību un atbildīgi maksājot ikgadējus nodokļus par ūdens attīrīšanu un iekārtu uzturēšanu.

Iegūto pieredzi Nīderlandes pilsētā Groningenā varētu izmantot Jelgavas pilsētas teritorijā pretplūdu aizsardzībai, virsūdeņu savākšanai un novadīšanai, kā arī par savlaicīgu iedzīvotāju brīdināšanu par iespējamiem plūdu draudiem.

Jelgavas pilsētā meliorācijas un lietus kanalizācijas jautājumi ir svarīgi pilsētas vides un tajā pašā laikā cilvēku dzīves vides kvalitātes uzlabošanai.

Kā jau iepriekš tika minēts Nīderlandes iedzīvotāji ir iesaistīti meliorācijas sistēmas uzturēšanā un daļēji nes par to atbildību. Meliorācijas sistēma Jelgavas pilsētas teritorijā noteikti uzlabotos, ja visi iedzīvotāji atbildīgāk ievērotu Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošos noteikumus par lietus kanalizācijas, grāvju un caurteku sistēmas uzturēšanu savam īpašumam pieguļošajā teritorijā, jo katra meliorācijas sistēmas daļa, kas atrodas privātīpašumā veido vienoto pilsētas meliorācijas sistēmu. Jārūpējas par sava gruntsgabala virsūdeņu un gruntsūdeņu režīmu un jāseko tam, lai neizraisītu savu kaimiņu teritoriju applūšanu un nekustamā īpašuma bojājumus. Svarīga ir tiešā un sapratīgā sadarbība starp Jelgavas pašvaldību un tās iedzīvotājiem.

___________________________________________________________________________

No 2013.gada 21. līdz 23. maijam  VUGD pārstāvji devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Hamburgu Vācijā. Hamburgas ugunsdzēsības akadēmijā brauciena dalībnieki uzzināja par plūdiem un to seku likvidāciju Vācijā un Hamburgas ugunsdzēsības daļās iepazinās ar struktūru un pieejamo tehniku un aprīkojumu. Plašāks brauciena apraksts šeit.

________________________________________________________________________________________

2013.gada jūlija mēnesī piegādāts naftas produktu noplūdes seku likvidēšanas konteiners ar aprīkojumu- norobežojošām bonām, absorbējošām bonām, skimeriem, saliekamiem baseiniem vielu savākšanai u.c., kā arī dažāda diametra pneimatiskais aprīkojums noplūžu likvidēšanai no tvertnēm un caurteku noslēgšanai.

_____________________________________________________________________________

Piektdien, 16.augustā, Jelgavā, Lielupes upes akvatorijā tika rīkota sagatavošanās mācībām, kuras notiks no 12. līdz 13.septembrim Jelgavā. Darba apstākļos tika pārbaudīta projekta ietvaros iegādātā tehnika un aprīkojums, tajā skaitā, ekoloģisko avāriju seku likvidācijas konteiners ar aprīkojumu, alumīnija laiva ar 60Z motoru, Bobcat, kā arī dažādi pneimatiskie rīki. Tika pārrunāti mācību uzdevumi un veicamie pasākumi. Mācībās piedalīsies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigāde, Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Šauļu un Paņevežas apriņķu ugunsdzēsēji, Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada pašvaldības, Šauļu pašvaldība un Jūras kara flotiles Krasta apsardzes dienests.