Stājas spēkā jaunais „Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums”Print

30.09.2016

2016. gada 1. oktobrī stājas spēkā jaunais „Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums”, kura mērķis ir noteikt tiesiskos un organizatoriskos civilās aizsardzības sistēmas darbības un katastrofas pārvaldīšanas principus, lai iespējami maksimāli nodrošinātu cilvēku, vides, infrastruktūras un īpašuma drošību un aizsardzību.

Līdzšinējais „Civilās aizsardzības likums” bija spēkā kopš 2007.gada un tā darbības laikā tika identificētas vairākas problēmas civilās aizsardzības sistēmā un plānošanā, dažādu institūciju kompetencēs, katastrofas definīcijā, pārvaldīšanā un resursu vadībā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) minēto problēmu atrisinājumus ir iekļāvis jaunajā „Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”, kur ir noteiktas precīzākas definīcijas, novēršot iespējas atšķirīgi interpretēt likuma normas, kā arī ietverti jauni termini un prasības, veicinot vienotu izpratni par civilo aizsardzību un likuma piemērošanu.

Prezentācija par Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu

Turpinājumā par būtiskākajām izmaiņām jaunajā „Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”.

Papildināti civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi

Pilnveidojot civilās aizsardzības sistēmu un papildinot sistēmas uzdevumus, tajos ir ietverta savlaicīga katastrofas draudu prognozēšana, atjaunošanas pasākumu plānošana un veikšana, kā arī sabiedrībai minimāli nepieciešamo pamatvajadzību nodrošināšana katastrofu vai katastrofu draudu gadījumā.

Lai veicinātu iedzīvotāju apziņošanu katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā, likumā definēta valsts agrīnās brīdināšanas sistēma, kā arī agrīnā brīdināšana – mērķtiecīga un nekavējoties veicama cilvēku un atbildīgo institūciju informēšana par katastrofu vai katastrofas draudiem un nepieciešamo rīcību.

Noteiktas konkrētas kompetences

Likums nosaka jaunus katastrofas pārvaldīšanas pamatprincipus un atbildīgās institūcijas par katastrofas pārvaldīšanu. Ministrijas un pašvaldības koordinēs attiecīgu apdraudējumu katastrofu pārvaldīšanu atbilstoši to kompetencei, kas noteikta jaunā likuma 6.pantā. Piemēram, pašvaldības to administratīvajā teritorijā koordinēs katastrofu pārvaldīšanu, kas saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā. Bet, piemēram, Iekšlietu ministrija koordinēs katastrofu pārvaldīšanu, kas saistīta ar ugunsgrēku, zemestrīci, zemes nogruvumu, terora aktu, sabiedriskajām nekārtībām, iekšējiem nemieriem vai transporta avāriju iekšējos ūdeņos līdz jūras krasta līnijai.

Katastrofu pārvaldīšanas koordinēšanas pamatā ir risku novērtēšana. Pamatojoties uz risku novērtējumu, nozaru ministrijām un pašvaldībām sadarbībā ar citām institūcijām, būs jānosaka preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi, jāizstrādā attiecīgās jomas dokumenti, kā arī jāapzina un jāplāno resursi katastrofas pārvaldīšanai. Risku novērtēšanu būs iespējams veikt, vadoties pēc VUGD izstrādātas metodoloģijas, kas būs pieejama VUGD tīmekļa vietnē.

Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītājs atkarībā no katastrofas veidabūs noteikts valsts civilās aizsardzības plānā vai sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plānos.

Mainās civilās aizsardzības organizācija pašvaldībās

Jaunajā likumā noteikts, ka civilās aizsardzības sistēmas organizācijas pamatā ir teritoriju sadarbības princips. Līdz ar to, apvienojot civilās aizsardzības struktūras pamatvienības: novadus un republikas pilsētas, valstī paredzēts veidot 16 sadarbības teritorijas.

Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka līdz 2017. gada 1. augustam pašvaldību domēs jāapstiprina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumu un sastāvu, bet līdz 2017. gada 31. decembrim – jāapstiprina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu.

Civilās aizsardzības plāni jāizstrādā mazākam objektu skaitam

Līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos būtiski samazināsies administratīvais slogs infrastruktūras īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā saistībā ar civilās aizsardzības plāna projektu izstrādāšanu un saskaņošanu. Līdz šim VUGD izskatīja vairāk par 6000 objektu civilās aizsardzības plānu, bet turpmāk šādi plāni būs jāizstrādā aptuveni 800 paaugstinātas bīstamības infrastruktūrām visā valsts teritorijā.

Likums paredz, ka objektu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nebūs jāizstrādā infrastruktūras civilās aizsardzības plāni, bet būs jānodrošina konkrēti pasākumi, kas būs īstenojami, vadoties pēc VUGD rekomendācijām. Saskaņā ar jaunā likuma prasībām objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam apdraudējuma gadījumā ir jānodrošina:

-         savlaicīga agrīnā brīdināšana un cilvēku informēšana par nepieciešamo rīcību un evakuēšanu no objekta,

-         nekavējošu attiecīgo valsts vai pašvaldības institūciju informēšanu par apdraudējumu un veiktajiem pasākumiem tā novēršanai,

-         īpašuma evakuēšanu no objekta, ja tā ir iespējama un nerada draudus cilvēku dzīvībai un veselībai,

-         visa nepieciešamā atbalsta sniegšanu pēc attiecīgo valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu pieprasījuma.

Paaugstinātas bīstamības objektu īpašniekiem būs jāizstrādā civilās aizsardzības plāns atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Likumā katastrofu pārvaldīšana noteikta 3 līmeņu civilās aizsardzības plānos: valsts civilās aizsardzības plānā, pašvaldības civilās aizsardzības plānā un paaugstinātas bīstamības objektu civilās aizsardzības plānā. Blakus tam ministrijām un pašvaldībām ir paredzētas tiesības uzlikt to padotībā esošām institūcijām pienākumu izstrādāt attiecīgo objektu civilās aizsardzības plānus.

Informācija par civilās aizsardzības plāniem būs pieejama VUGD un pašvaldību tīmekļa vietnē.

Tiesības lūgt starptautisko palīdzību

Jaunajā likumā paredzētas tiesības lūgt starptautisko palīdzību katastrofas draudu vai katastrofas gadījumā, jo līdz šim likumā bija noteiktas iespējas tikai sniegt palīdzību katastrofās cietušajām valstīm.

Kārtību, kādā tiks pieņemti lēmumi par starptautiskās palīdzības pieprasīšanu, noteiks Ministru kabinets.

Lai pilnveidotu civilās aizsardzības sistēmu Latvijā, likuma izstrādes gaitā analizēti un izmantoti Somijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Nīderlandes, Vācijas, Šveices un Islandes, kā arī kopējie Eiropas Savienības civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mehānismi.