KVP: Rudens lietavas un plūdi Latvijā ir atzīstami kā valsts mēroga dabas katastrofaPrint

14.11.2017

14.novembrī ārkārtas Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē tika skatīti vairāki jautājumi saistībā ar rudens plūdu izraisītajām sekām visā Latvijas teritorijā. 

Ministru prezidents Māris Kučinskis, atklājot KVP ārkārtas sēdi norādīja, ka ārkārtas KVP sēde tika sasaukta, jo regulāri tiek saņemti jautājumi un lūgumi saistībā ar ilgstošo rudens lietavu radītajiem postījumiem lauksaimniekiem.

Kā zināms, visā Latvijas teritorijā pēdējo mēnešu laikā ilgstošās lietavas ir radījušas jūtamas sekas lauksaimniekiem, tāpēc vairākas pašvaldības izteica lūgumu Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā to administratīvajās teritorijās. KVP sēdē klātesoši diskutējot vienojās, ka, saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu,rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas lauksaimniecībā novadu teritorijās ir atzīstamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.

Augusta beigās Latgalē dažu dienu laikā lietavu rezultātā cieta ceļi, dzīvojamās mājas un lauksaimniecības sējumi. Tāpēc Ministru kabineta šā gada 29.augustā ar rīkojumu noteica, ka 29 novadu administratīvajās teritorijās līdz 30.novembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija. KVP sēdē klātesošie vienojās, ka netiks lūgts Ministru kabinetam izdarīt grozījumus 29.augusta rīkojumā par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu, jo saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas lauksaimniecībā novadu teritorijās pēc 30.novembra ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.

Ņemot vērā šī gada rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas, KVP sēdē tika uzdots Zemkopības ministrijai (ZM) turpināt dialogu ar Eiropas Komisiju par iespējām kompensēt reģionāla mēroga dabas katastrofas teritorijās cietušajām personām (lauksaimniekiem) nodarītos zaudējumus. Pie tam, klātesošie KVP padomes locekļi vienojās kopīgā aicinājumā Lauku atbalsta dienestam, Valsts ieņēmumu dienestam, kredītiestādēm un citām līguma attiecībās esošām personām, valsts mēroga dabas katastrofas teritorijās cietušajām personām (lauksaimniekiem), kas tieši saistītas ar minētajiem plūdiem un to radītajām sekām, nepiemērot soda sankcijas līgumsaistību neizpildīšanas gadījumā.

Līdztekus KVP sēdē ZM tika uzdots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts nozīmes meliorācijas sistēmas atjaunošanai un uzturēšanai nepieciešamo finansējumu. Kā arī ZM turpināt sarunas ar apdrošināšanas sniedzējiem par apdrošināšanas sistēmas pilnveidi lauksaimniecībā.

Attiecībā par augusta lietavu un plūdu nodarītajiem zaudējumiem izbūvētajai robežas joslas daļai gar Latvijas – Krievijas robežas, KVP uzdeva Iekšlietu ministrijai līdz 2018.gada 1.aprīlim apkopot informāciju par radītajiem zaudējumiem valsts robežas infrastruktūrai un nepieciešamības gadījumā sagatavot Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, lai segtu valsts robežas infrastruktūras ārkārtas uzturēšanas darbu izmaksas.

 

Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents. Krīzes vadības padomes locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Krīzes vadības padomei ir tiesības uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus.