Biežāk uzdotie jautājumi

Par iršiem

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jebkuru saņemto informāciju, kas saistīta ar iršiem, rūpīgi izvērtē. Ja ir tiešs apdraudējums cilvēkam, VUGD reaģē un cenšas atrisināt radušos situāciju.

Par civilās aizsardzības plāniem komersantiem

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) viedoklis attiecībā uz civilās aizsardzības plānu izstrādi un to kontroli komersantiem ir šāds:

Būvniecības jautājumi

Kā jāsaskaņo atkāpes no būvnormatīva prasībām? Jāvēršas ar iesniegumu vietējā VUGD teritoriālajā struktūrvienībā. Vai, nododot būvniecības objektu ekspluatācijā, nepieciešams VUGD atzinums? Nepiečiešams, ja nodod ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgu būvi. Vai VUGD jāsaskaņo būvniecības tehniskie noteikumi? Nav jāsaskaņo ar VUGD. Jāievēro ugunsdrošību reglamentējošo būvnormatīvu prasības.

Par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros notriekts dzīvnieks

Kāda ir VUGD rīcība, kad uz 112 piezvana autovadītājs, kurš notriecis stirnu? Kad tiek saņemts zvans par bojāgājušu vai ievainotu medījamo dzīvnieku, tiek noskaidroti notikuma apstākļi: -Vai sadursmes rezultātā ir cietuši cilvēki, vai notikuma vietā ir nepieciešama VUGD palīdzība. Meža dzīvnieka un automašīnas sadursmes rezultātā var gadīties, ka cilvēki nespēj izkļūt no avarējušās automašīnas, jo sadursmes rezultātā autovadītājs var zaudēt kontroli pār automašīnu un iebraukt, piemēram, grāvī vai kokā. Mēdz būt tādi gadījumi,kuros dzīvnieks atrodas zem automašīnas un bez speciāla aprīkojuma nav iespējams to atbrīvot. Ja notikuma vietā VUGD palīdzība nav nepieciešama, šis zvans tiek nodots Valsts policijai, jo ceļu satiksmes negadījumu apstākļu noskaidrošana ir viņu kompetencē. Nepieciešamības gadījumā informācija par notriektu meža dzīvnieku tiek nodota arī attiecīgajām pašvaldības institūcijām un Valsts mežu dienestam. Vai ir kas tāds, ko autovadītāji noteikti nedrīkst darīt? - Noteikti nedrīkst atstāt šādus gadījumus bez uzmanības. Ja šāds gadījums ir noticis, tad noteikti par to ir jāpaziņo, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 vai uz Valsts policijas numuru 110.

Par ugunsdrošības noteikumiem

Kādi normatīvie akti nosaka ugunsdrošības prasības objektos/iestādēs (bērnudārzā, skolā, ēdināšanas iestādē, pārtikas veikalā, frizētavā, angārā, ražošanas telpas, u.c.) ? Projektējot un būvējot jaunas, renovējamas, rekonstruējamas un restaurējamas būves un to konstruktīvos elementus jāievēro Latvijas būvnormatīvu ugunsdrošības prasības. Kādas ir ugunsdrošības prasības, ekspluatējot objektu/iestādi (bērnudārzā, skolā, ēdināšanas iestādē, pārtikas veikalā, frizētavā, angārā, ražošanas telpas, u.c.)? Uz jau ekspluatējamiem objektiem attiecas ugunsdrošības prasības, kas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas, ir noteiktas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi”. Kā jāsastāda evakuācijas plāns (bērnudārzā, skolā, ēdināšanas iestādē, pārtikas veikalā, frizētavā, angārā, ražošanas telpas, u.c.)? Cilvēku evakuācijas plānus izstrādā atbilstoši Latvijas standarta „Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums” LVS 446:2003 prasībām. Kādas ir ugunsdrošības prasības apkures sistēmām? Apkures un ūdens sildīšanas iekārtas un ierīces uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja tehnisko noteikumu prasībām un apkures ierīču izbūvi reglamentējošo būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām. Ekspluatācijas laikā jāievēro Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” prasības. Kā ziņot par ugunsdrošības pārkāpumiem darbavietā? Jāvēršas ar iesniegumu vietējā VUGD teritoriālajā struktūrvienībā. Kam un kā jāpaziņo par evakuācijas mācībām? Par evakuācijas mācībām nav jāziņo. Iestādes vadītājs, organizējot praktisko apmācību evakuācijā, var pieaicināt valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru kā apmācību novērotāju. Apmācību veikšana un kontrole ir iestādes atbildīgo darbinieku kompetencē. Kā pieteikt ugunsdrošības pārbaudi objektā? Jāvēršas ar iesniegumu vietējā VUGD teritoriālajā struktūrvienībā. Kuros gadījumos VUGD inspektori veic ugunsdrošības pārbaudes objektos (iestādēs)? Atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 13.pantam inspektoriem ir tiesības jebkurā laikā pārbaudīt ugunsdrošību objektos, bet šīs pārbaudes katru gadu tiek plānotas.

Par 112 darbību

Vai zvans uz 112 ir par maksu? Nē, zvans uz Eiropas vienoto ārkārtas izsaukuma tālruni 112 ir bez maksas no jebkura telefona - mobilā, mājas vai taksofona. Vai pa tālruni 112 var izsaukt Latvenergo avārijas brigādi? Ja mājsaimniecībā radušies elektropadeves traucējumi, bojājumi jāpiesaka zvanot Latvenergo pa bezmaksas tālruni 80200404. Tomēr, ja redzat dzirksteļojošus vai pārrautus vadus, bojātus elektropārvades līniju  balstus – zvaniet 112. Vai pa tālruni 112 var piezvanīt, ja beidzies kredīts? Jā, pat, ja beidzies kredīts, uz vienoto ārkārtas izsaukuma tālruni 112 jūs varēsiet piezvanīt. Vai katrā pilsētā ir 112 dienests? Kāpēc vienmēr jautā, kurā pilsētā es atrodos? Nē, vienotā ārkārtas izsaukuma tālruņa 112 zvanu saņemšana ir organizēta piecos reģionālajos centros - Rīgā, Valmierā, Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī. Zvans dažādu iemeslu dēļ var nonākt kaimiņu reģionā, tādēļ, lai nekļūdīgi noteiktu pilsētu vai pagastu, kur nepieciešama palīdzība, dispečers vienmēr precizē zvanītāja atrašanās vietu.

Par civilo aizsardzību

Kas nosaka un kā var iegūt izglītību par civilo aizsardzību atbildīgajām personām? Šobrīd normatīvie akti nenosaka, kādai tieši izglītībai jābūt personai, kas ir atbildīga par civilo aizsardzību iestādē vai komersanta objektā (pieņemam, ka no darbinieku vidus ir norīkota atbildīgā persona civilās aizsardzības jautājumos, jo jebkurā gadījumā – par civilo aizsardzību valsts iestādē ir atbildīgs iestādes vadītājs (Civilās aizsardzības likuma 8.pants), bet par komercsabiedrības civilās aizsardzības uzdevumu izpildi ir atbildīgs komercsabiedrības vadītājs (Civilās aizsardzības likuma 10.pants)). Jāņem vērā, ka valsts iestāžu uzdevums ir nodrošināt iestādes darbinieku apmācību civilās aizsardzības jautājumos (Civilās aizsardzības likuma 8.pants), savukārt komersantu uzdevums ir nodrošināt nodarbināto apmācību civilās aizsardzības jautājumos (Civilās aizsardzības likuma 10.pants). Savukārt 2007. gada 11. septembra noteikumi Nr.612 „Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam” nosaka, kas ir jāapgūst nodarbinātajam apmācības procesā. Tas arī ir tas minimums, kas būtu jāzina personai, kas ir atbildīga par civilo aizsardzību. Minētā līmeņa apmācību civilās aizsardzības jomā piedāvā vairākas privātās izglītības iestādes (mācību centri u.c.) realizējot licencētas profesionālās pilnveides izglītības programmas civilās aizsardzības jomā (parasti 160 stundu apjomā).